Latvia News API

Supported Countries - 165

Afghanistan

Albania

Algeria

Angola

Argentina

Australia

Austria

Azerbaijan

Bahamas

Bahrain

Bangladesh

Barbados

Belarus

Belgium

Belize

Bermuda

Bhutan

Bolivia

Bosnia And Herzegovina

Botswana

Brazil

Brunei

Bulgaria

Cambodia

Cameroon

Canada

Cape Verde

Cayman Islands

Central African Republic

Chile

China

Colombia

Comoros

Congo

Costa Rica

Croatia

Cuba

Cyprus

Czech Republic

DR Congo

Denmark

Djibouti

Dominica

Dominican Republic

Ecuador

Egypt

El Salvador

Estonia

Ethiopia

Fiji

Finland

France

French Polynesia

Gabon

Georgia

Germany

Ghana

Greece

Guatemala

Guinea

Haiti

Honduras

Hong Kong

Hungary

Iceland

India

Indonesia

Iran

Iraq

Ireland

Israel

Italy

Ivory Coast

Jamaica

Japan

Jordan

Kazakhstan

Kenya

Kuwait

Kyrgyzstan

Laos

Latvia

Lebanon

Libya

Lithuania

Luxembourg

Macedonia

Madagascar

Malawi

Malaysia

Maldives

Mali

Malta

Marshall Islands

Mauritania

Mauritius

Mexico

Moldova

Monaco

Mongolia

Montenegro

Morocco

Mozambique

Myanmar

Namibia

Nepal

Netherland

New Zealand

Niger

Nigeria

North Korea

Norway

Oman

Pakistan

Palestine

Panama

Papua New Guinea

Paraguay

Peru

Philippines

Poland

Portugal

Puerto Rico

Qatar

Romania

Russia

Rwanda

Samoa

Saudi Arabia

Senegal

Serbia

Singapore

Slovakia

Slovenia

Solomon Islands

Somalia

South Africa

South Korea

Spain

Sri Lanka

Sudan

Sweden

Switzerland

Syria

Taiwan

Tajikistan

Tanzania

Thailand

Tonga

Tunisia

Turkey

Turkmenistan

Uganda

Ukraine

United Arab Emirates

United Kingdom

United States Of America

Uruguay

Uzbekistan

Vanuatu

Venezuela

Vietnam

Yemen

Zambia

Zimbabwe

Get headlines from Latvia with our JSON API.

🔑 Get API key for the Latvia News API

Country Parameter

The country paramter for the Latvia is LV.

Some example queries:

Below is the search query to fetch random 100 news-sources of Latvia.

https://newsdata.io/api/1/sources?country=lv&apikey=YOUR_API_KEY

Some of the well known sources

Live Example

This example demonstrates the HTTP request to make, and the JSON response you will receive, when you use the News API to get headlines from Latvia.

Headlines from Latvia

https://newsdata.io/api/1/latest?country=lv&apikey=YOUR_API_KEY

{
  • "status": "success",
  • "totalResults": 1965,
  • -
    "results": [
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "de78dbde1abe3614b5591d7caa6f4571",
      • "title": "Apes “Vāverītei” – 75",
      • "link": "https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/apes-vaveritei-75/",
      • -
        "keywords": [
        • "sabiedrība"
        ],
      • -
        "creator": [
        • "Agita Bērziņa"
        ],
      • "description": "Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte” šodien, 16. maijā, svin savu 75. dzimšanas dienu, atzīmējot ne tikai nozīmīgu jubileju, bet arī stiprinot ģimeniskās vērtības un ilggadējās tradīcijas, kas vieno bērnus, vecākus un pedagogus. Šī diena iezīmē arī jaunu posmu iestādes attīstībā...",
      • "content": "Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte” šodien, 16. maijā, svin savu 75. dzimšanas dienu, atzīmējot ne tikai nozīmīgu jubileju, bet arī stiprinot ģimeniskās vērtības un ilggadējās tradīcijas, kas vieno bērnus, vecākus un pedagogus. Šī diena iezīmē arī jaunu posmu iestādes attīstībā – ar jaunu vadību, pārdomātu nākotnes redzējumu, atjaunotu himnu un jaunumiem ikdienas darbā.“Vāverīte” turpina augt un attīstīties, saglabājot savu īpašo garu, un arī pēc 75 gadiem tās centrā joprojām ir bērns – viņa labsajūta, izaugsme un prieks par mācīšanos.“Šodien svinam ne tikai iestādes jubileju, bet ģimenes svētkus, kas ir viena no “Vāverītes” tradīcijām – ik pavasari bērni ar vecākiem un pedagogiem kopīgi svin Pagalma svētkus. Šoreiz esam izvēlējušies nosaukumu “Brīnumi notiks”. Pasākuma kulminācijā bērnudārzs saņems īpašu dāvanu – skanēs atjaunotā “Vāverītes” himna, ko savulaik sacerēja bijusī skolotāja Marika Čerņavska. Kādu laiku tā bija piemirsta, taču nu tā skanēs ne tikai jubilejas reizēs, bet arī turpmākajos bērnudārza pasākumos,” stāsta iestādes metodiķe Inga Jaunslaviete.“Vāverītes” tēla veidošanaSākoties bērnudārza 75. gadam, domāts arī par nākotni un to, kāds turpmāk veidosies “Vāverītes” tēls. “Bērnudārzam jau ir savs moto – “Ar mīlestību un cieņu pa gudrības taku”. Kopā ar kolēģiem esam izvēlējušies arī raksturojošās krāsas – zaļo un brūno. Tās nav nejaušas – zaļā simbolizē priežu mežu, kur dzīvo mūsu bērnudārza tēls – vāverīte, savukārt brūnā atgādina par koku stumbriem un meža zemi, radot saikni ar vidi, kurā šī vāverīte jūtas kā mājās. Pašlaik domājam, kā šīs krāsas izmantot ikdienā un svētkos, – iespējams, tās būs redzamas vienotos krekliņos. Lai šo ideju īstenotu, meklējam atbalstītājus tērpu iegādei,” stāsta I. Jaunslaviete.““Vāverīte” ir iestāde ar senām tradīcijām un stabilu vietu Apes kopienā. Šogad ieviesām arī jauninājumu – mūsu ikdienas gaitām un svētku brīžiem iespējams sekot līdzi iestādes “Facebook” lapā, kur dalāmies ar notikumiem no bērnudārza dzīves,” stāsta iestādes vadītāja Vita Andersone. Šogad pirmo reizi bērnudārza audzēkņiem tika dota iespēja doties ekskursijās – lielākie bērni apmeklēja Cēsu Kosmosa izziņas centru, mazākie viesojās rančo “Ozolmājas”, un vēl priekšā ir brauciens uz Priekuļu baseinu, kur bērni varēs peldēt. Šo iespēju nodrošināja Smiltenes novada pašvaldība, kas sedza transporta izdevumus.Pārmaiņas vadībāKopš rudens bērnudārzā ir notikušas pārmaiņas vadībā – par iestādes vadītāju kļuvusi V. Andersone, bet metodiķes pienākumus pilda I. Jaunslaviete. “Mans darba stils ir balstīts uz uzticēšanos – es uzticos saviem kolēģiem, jo uzskatu, ka tikai tā cilvēki spēj izdarīt savu darbu vislabāk. “Vāverītes” kolektīvs ir izcils – katrs ir savā vietā un veic savu darbu fantastiski. Neesmu vadītāja, kas diktē no augšas, bet esmu līdzvērtīga un piedalos visos procesos. Inga ir izcila metodiķe, savukārt man ir liela pieredze vadībā, tādēļ mēs veidojam lielisku tandēmu un mācāmies viena no otras,” stāsta V. Andersone.18 gadus V. Andersone vadīja Gaujienas izglītības iestādi, kurai dažādos laikos bijuši dažādi nosaukumi, piemēram, internātskola, speciālā skola. Viņa atzīst, ka darba vide bērnudārzā un skolā ir būtiski atšķirīgas. “Protams, slēdzot skolu un zaudējot darbu, bija bažas par to, kā būs tālāk. Tomēr šobrīd esmu ļoti pateicīga par profesionālajām pārmaiņām, jo darbs bērnudārzā sagādā daudz prieka, un vide ir ļoti pozitīva. Man ļoti patika mans darbs, bet nav noslēpums, ka bieži bija jārisina arī ļoti grūtas situācijas,” atzīst V. Andersone.Kā piemērs citiem“Vāverīte” jau izsenis ir bijusi līderis starp citām izglītības iestādēm, un pedagogu grupas no citām vietām bieži ierodas, lai te mācītos. Pirms četriem gadiem, projekta ietvaros, iestādē tika izveidota siltumnīca un augstās dārzeņu dobes, kurās aktīvi darbojas paši bērni. Taču lielākais notikums bija pirms desmit gadiem, kad pie senās bērnudārza ēkas tika uzcelta piebūve. “Bērnudārzā ir četras grupiņas, viena no tām izvietota skolas ēkā, jo pašiem vietas nav. Tas ir labs risinājums, jo sešus un septiņus gadus vecie bērni, pirms uzsāk skolas gaitas, fiziski jau ir skolas ēkā. Adaptēties ir vieglāk,” stāsta V. Andersone. Vadībai nav bažu par iestādes nākotni, bērnu skaits ir stabils, un Apē uz dzīvi arvien pārceļas jaunās ģimenes. “Iestādes lielākā vērtība ir cilvēks – gan bērni un viņu vecāki, gan pedagogi. Piemēram, mūsu zinošie un sirdsskaidrie pedagogi piedalās metodiskajās skatēs, šogad uz skati virzīja četru mūsu pedagogu darbus. Vēl interesanti, ka nupat izpētījām, ka 30 mūsu iestādes bērniem ir kāda talanta iezīme. Jomas ir dažādas – māksla, sports, mūzika, bet šis skaits ir liels viena trešā daļa bērnu ir talantīgi, un nešaubos, ka par viņiem vēl dzirdēsim,” teic I. Jaunslaviete.“VĀVERĪTĒ” ir 88 bērni četrās grupiņās. Darbinieki – 23, deviņi tehniskie un 14 pedagoģiskie. Septembrī skolas gaitas uzsāks 20 bērni. Liela vērtība – 20 ģimenēs ir trīs un vairāk bērni.",
      • "pubDate": "2025-05-16 05:01:07",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://aluksniesiem.lv/wp-content/uploads/2025/05/bernudarzs-3-1024x683.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "aluksniesiem",
      • "source_name": "Aluksniesiem Lv",
      • "source_priority": 616430,
      • "source_url": "https://aluksniesiem.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/aluksniesiem.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "lifestyle"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "entertainment"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "36caa9d813d67c4dc6c757d0bafbb418",
      • "title": "Мошенники вышли на новый уровень и теперь обманывают клиентов Bite",
      • "link": "http://gorod.lv/novosti/357546-moshenniki-vyshli-na-novyi-uroven-i-teper-obmanyvaut-klientov-bite",
      • -
        "keywords": [
        • "клиенты",
        • "мошенничество",
        • "обман",
        • "криминал",
        • "происшествие",
        • "латвия",
        • "bite latvija"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Мошенники освоили новый вид выманивания денег. Звонят клиентам Bite и, представившись оператором компании, предлагают перезаключить договор. При этом жулики владеют некоторой личной информацией пользователя.",
      • "content": "Мошенники освоили новый вид выманивания денег. Звонят клиентам Bite и, представившись оператором компании, предлагают перезаключить договор. При этом жулики владеют некоторой личной информацией пользователя. Мошенники еще до соединения с жертвой знают, что они звонят клиенту Bite, как и то, что этот клиент недавно перезаключал договор с компанией. Жертве сообщают, что оформление не удалось и подписание договора нужно повторить. \"Они знали, что я недавно перезаключала договор. Также они знали, сколько номеров подключено к моему клиентскому профилю, могли назвать мою почту, обе почты \", - рассказывает жертва обмана. Женщина сначала ничего не заподозрила. Разговор шёл точно так же, как до этого с настоящим оператором Bite. Тогда договор тоже перезаключали по телефону. \" Они у меня спросили имя и фамилию. Я им назвала. Персональный код. Я назвала. Они сказали: \"Да, да, все верно, к сожалению вас в системе нет, вот давайте тогда заключим договор, чтобы этот договор пришел к вам на почту, чтобы все было в порядке, с новыми тарифами и так далее \", - рассказывает пострадавшая женщина. Фейковый \"оператор\" попросил подтвердить желание переоформить договор и отправил на телефон жертвы запрос на подтверждение через SmartID. Женщина набрала нужную комбинацию цифр и договор подтвердила. \" И тут я стала понимать, что это могут быть мошенники и положила трубку. Через две секунды мне перезванивает другой номер и говорит: \"Здравствуйте, мы вам звоним из Bite\". На чисто латышском языке, без акцента говорит: \"Мы зафиксировали, что вам звонили мошенники\" \", - рассказывает женщина. Когда она спросила, может ли она теперь им верить, вдруг и они тоже мошенники, ей ответили, что не время разглагольствовать, нужно срочно связаться с банком. Тогда женщина снова положила трубку и попыталась дозвониться до банка. Но у неё это не получилось. Ей тут же позвонили снова и стали убеждать, что её сейчас свяжут с представителем Swedbank. То есть уже знали и каким банком она пользуется. \" Меня как будто переключили на представителя банка. Он меня стал обрабатывать психологически и рассказывать, как не стоит передавать информацию третьим лицам. Говорил, чтобы я не волновалась, пока попила водички, и что сейчас он сейчас посмотрит, что там с моими счетами. И тут я положила трубку \", - говорит жертва мошенничества. Она решила самостоятельно дозвониться до банка. И пока пыталась сделать это, с разных телефонов ей звонили около 25 раз. Но в этот раз она сама дозвонилась до Swedbank и там ей подтвердили, что никто из их банка с ней не связывался, что это все мошенники. Её счета и карты на время заблокировали и велели срочно ехать в Bite, чтобы проверить, нет ли на её телефоне теперь какой-то, раз уже она ввела подтверждение через SmartID, пиратской программы. В Bite телефон проверили и напомнили, что они никогда не просят идентифицировать свою личность через банк или мобильную подпись. Они используют только кодовое слово, прописанное в договоре заранее. Женщина написала заявление в полицию.",
      • "pubDate": "2025-05-16 05:00:00",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://img.gorod.lv/images/news_item/pic/357546/big/office-620822_1280.jpg?v=1747372294",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "gorod",
      • "source_name": "Gorod",
      • "source_priority": 3340189,
      • "source_url": "https://gorod.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/gorod.png",
      • "language": "russian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "70b10051f6b257d50788b93b772c42d9",
      • "title": "Kā izvēlēties jaunu plīti - viss, kas jāzina pirms pirkuma",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/654667-ka-izveleties-jaunu-pliti-viss-kas-jazina-pirms-pirkuma",
      • -
        "keywords": [
        • "māja un dārzs"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Jauna plīts iegāde var šķist vienkārša, taču izvēle starp gāzes, elektrisko un indukcijas modeli prasa pārdomātu pieeju. Lai virtuvē valdītu gan ērtība, gan drošība, svarīgi zināt katras plīts priekšrocības un piemērotākos traukus.",
      • "content": "Noderīgi ikdienā Šodien 07:55 Anita Pīra Žurnāls \"100 Labi Padomi\" Jauna plīts iegāde var šķist vienkārša, taču izvēle starp gāzes, elektrisko un indukcijas modeli prasa pārdomātu pieeju. Lai virtuvē valdītu gan ērtība, gan drošība, svarīgi zināt katras plīts priekšrocības un piemērotākos traukus. Gāzes plīts Gatavošana notiek uz atklātas uguns, samazināt temperatūru var sekundes laikā, noregulējot liesmu, tomēr vienmērīgu uzsilšanu nenodrošina. Tai piemēroti jebkāda materiāla trauki, ja tie labi panes temperatūras svārstības un efektīvi sadala siltumu. Izņēmums – stikla trauki, jo tie ir jutīgi pret nevienmērīgu uzsilšanu, kas raksturīga atklātai ugunij. Labāk izvēlies traukus ar biezu, plakanu pamatni. foto: Shutterstock Gāzes plīts Elektriskā plīts Ātri un vienmērīgi sasilst, atdziest lēnāk nekā gāzes vai indukcijas plītis. Virsmas, kas izdala siltumu, ir dažādu izmēru. Derēs trauki ar plakanu pamatni no nerūsējošā tērauda, karstumizturīga stikla, alumīnija, čuguna. Galvenais – izvēlēties atbilstošu lielumu, lai trauks pilnībā nosegtu karstumu izdalošo riņķi, jo tad siltuma zudums būs minimāls. foto: Shutterstock Plīts Indukcijas plīts Atšķirībā no elektriskās plīts indukcijas plītij nav sildelementu un tā silda nevis plīts virsmu, bet katla vai pannas pamatni. Panelī zem riņķiem atrodas indukcijas spole. Kad caur to iet elektrība, ja katla pamatnei piemīt feromagnētiskās īpašības, rodas elektromagnētiskais lauks, kas sasilda trauku. Saprast, vai katls šādai plītij derēs, var pēc speciālas izstieptas spirāles zīmes uz pamatnes. Katlu var pārbaudīt arī ar magnētu – ja tas turas pie pamatnes, viss kārtībā.",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:55:35",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/15/3266236/1000x620_jpg.jpg?v=1747328540",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "c46be254f548838eb16ac133a5f6b093",
      • "title": "Visvairāk starpgadījumu Rīgas pašvaldības policija reģistrē vakara un nakts stundās",
      • "link": "https://pmo.ee/8250043",
      • -
        "keywords": [
        • "kriminālziņas",
        • "tvnet",
        • "ziņas"
        ],
      • -
        "creator": [
        • "TVNET / LETA"
        ],
      • "description": "Visvairāk starpgadījumu Rīgas pašvaldības policija reģistrē laikā no deviņiem vakarā līdz pusnaktij, liecina policijas dati par pēdējiem desmit gadiem.",
      • "content": "Visvairāk starpgadījumu Rīgas pašvaldības policija reģistrē laikā no deviņiem vakarā līdz pusnaktij, liecina policijas dati par pēdējiem desmit gadiem. Visvairāk notikumu vakara un nakts stundās, no plkst. 18 līdz plkst. 6, bija reģistrēts 2021. gadā, vēl Covid-19 pandēmijas laikā - 38 556. Pēc tam notikumu skaits ar katru gadu samazinājies. Šogad reģistrēti 7609 notikumi. Policijas dati liecina, ka laikā no plkst. 21 līdz plkst. 22 un no plkst. 22 līdz plkst. 23 lielākā daļa izsaukumu saistīta ar alkohola lietošanu un atrašanos alkohola reibumā. Savukārt tuvojoties pusnaktij, pieaug izsaukumu skaits par trokšņošanu, sabiedriskās vietās gulošām personām un personām bez noteiktas dzīvesvietas. Turklāt izsaukumi par trokšņošanu prevalē arī pēc pusnakts, līdz plkst.4. Savukārt vēlāk atkal vairāk ir izsaukumu par gulošām personām, kā arī konfliktiem un kautiņiem. Savukārt policijas aptaujā, kurā saņemtas 108 respondentu atbildes, secināts, ka lielākā daļa rīdzinieku pēdējo sešu mēnešu laikā savā apkaimē naktī uz ielas jutās ļoti droši vai droši. Tikai desmitā daļa norādīja, ka jutās nedroši vai ļoti nedroši. Tāpat lielākā daļa norādīja, ka sešu mēnešu laikā nebija bail no zādzībām uz ielas savā apkaimē. Līdzīgi respondenti atbildējuši arī uz jautājumu par huligāniski noskaņotām personām savā apkaimē.",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:51:57",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://f12.pmo.ee/ZVlyTQT2NGi4zHcAzWukGr65hCs=/480x270/filters:focal(2940x1126:3281x1460)/nginx/o/2025/05/16/16847459t1h565c.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "tvnet",
      • "source_name": "Tvnet",
      • "source_priority": 423722,
      • "source_url": "https://www.tvnet.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/tvnet.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "fc058b4af1b28c79276d413bc99c3a05",
      • "title": "Austrijas hokejisti mērosies spēkiem ar Franciju",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/sports/654698-austrijas-hokejisti-merosies-spekiem-ar-franciju",
      • -
        "keywords": [
        • "sports"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Latvijas vīriešu hokeja izlase piektdien pasaules čempionātā neaizvadīs maču, taču savā starpā tiksies tās tuvākās sekotājas Francija un Austrija.",
      • "content": "foto: AFP/Scanpix Austrijas hokeja izlase. Hokejs Šodien 07:47 Austrijas hokejisti mērosies spēkiem ar Franciju Sporta nodaļa Jauns.lv/LETA Latvijas vīriešu hokeja izlase piektdien pasaules čempionātā neaizvadīs maču, taču savā starpā tiksies tās tuvākās sekotājas Francija un Austrija. Austrijas hokejisti mērosies spēkiem ar Franciju... Latvijas vīriešu hokeja izlase piektdien pasaules čempionātā neaizvadīs maču, taču savā starpā tiksies tās tuvākās sekotājas Francija un Austrija. Spēle \"Avicii\" arēnā Stokholmā sāksies plkst.17.20 pēc Latvijas laika. Pasaules čempionāta mačus tiešraidē translē kanālā LTV7 un Latvijas sabiedrisko mediju tīmekļa vietnē \"lsm.lv\". Četras stundas vēlāk Stokholmā nūjas krustos Zviedrija un Slovēnija. Visām izlasēm aizvadot pa četriem mačiem, A apakšgrupā pa 12 punktiem guvušas Kanāda un Zviedrija, astoņi punkti ir Somijai, septiņi - Slovākijai, seši - Latvijai, tālāk ar diviem un vienu punktu ir Austrija un Francija, bet Slovēnija cīnās bez punktiem. Savukārt Herningā B grupā plkst.17.20 būs Dānijas un Ungārijas mačs, bet plkst.21.20 tiksies Šveice un Norvēģija. B grupā pēc četriem dueļiem 11 punkti ir Čehijai, desmit - Šveicei, deviņi - Vācijai un astoņi - ASV. Tālāk ar trīs punktiem ir Dānija, Ungārija un Kazahstāna, bet vienu punktu guvusi Norvēģija. 16 komandas ir sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, aizvadot apļa turnīru. Katras grupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet abu grupu vājākās komandas pametīs spēcīgāko divīziju, un nākamgad to vietā spēlēs Lielbritānija un Itālija. Pasaules čempionāts Dānijas pilsētā Herningā un Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā beigsies 25.maijā. Herningā notiks B grupas spēles un divi ceturtdaļfināla mači, bet Stokholma bez grupas mačiem rīkos arī divus ceturtdaļfināla dueļus, pusfināla spēles un cīņas par medaļām. Pērn pasaules meistarsacīkstēs savā laukumā triumfēja čehi, kuri izšķirošajā mačā ar 2:0 pārspēja Šveici, bet bronzas medaļas izcīnīja Zviedrija, ar 4:2 pieveicot Kanādas valstsvienību. Latvijas valstsvienība ierindojās devītajā vietā, lai arī apakšgrupā izcīnīja četras uzvaras.",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:47:04",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/16/3266330/1000x620_jpg.jpg?v=1747370863",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • -
        "ai_region": [
        • "latvia,europe",
        • "france,europe"
        ],
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "ec00145d2b1bda6e7241208f3ae9b017",
      • "title": "Vismaz 2% no IKP aizsardzībai pērn atvēlēja 22 NATO dalībvalstis",
      • "link": "https://puaro.lv/kars/vismaz-2-no-ikp-aizsardzibai-pern-atveleja-22-nato-dalibvalstis/",
      • -
        "keywords": [
        • "ikp",
        • "aizsardzības budžets",
        • "nato",
        • "karš"
        ],
      • -
        "creator": [
        • "Dace Robežniece"
        ],
      • "description": "NATO paziņojusi, ka pērn 22 no 32 alianses dalībvalstīm aizsardzībai atvēlējušas vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sasniedzot iepriekš nosprausto mērķi. Kopš Krievijas atkārtotā...",
      • "content": "NATO paziņojusi, ka pērn 22 no 32 alianses dalībvalstīm aizsardzībai atvēlējušas vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sasniedzot iepriekš nosprausto mērķi. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Eiropas valstis ir palielinājušas izdevumus aizsardzībai, taču pirms jūnijā paredzētā NATO samita ASV prezidents Donalds Tramps izdara spiedienu uz sabiedrotajiem, lai tie vienoties par ievērojami lielāku aizsardzības izdevumu mērķi – 5% no IKP. Tramps brīdinājis, ka ASV varētu atteikties aizstāvēt tās dalībvalstis, kas pašas netērē pietiekami daudz līdzekļu savai aizsardzībai. Iepriekš NATO bija prognozējusi, ka 2% līmeni 2024.gadā sasniegs 23 dalībvalstis. Kopumā aizsardzības izdevumi NATO dalībvalstīs Eiropā un Kanādā pērn pieauga par 19%, teikts alianses ikgadējā ziņojumā. Pirms Hāgā paredzētā samita arī dalībvalstis, kas joprojām nav sasniegušas paredzēto mērķi, paudušas apņēmību beidzot palielināt savus aizsardzības izdevumus. Piemēram, Spānija paziņoja, ka šogad investēs desmit miljardus eiro, lai sasniegtu 2% līmeni no IKP. Tomēr ASV aizsardzības izdevumi joprojām ir vislielākie un pērn dolāru izteiksmē sasniedza 64% no visas alianses aizsardzības izdevumiem. Turpretī attiecībā pret IKP ASV tēriņi pērn sasniedza tikai 3,39%, kas ir ievērojami mazāk nekā Trampa pieprasītie 5%. Savukārt pat 2% līmeni joprojām nav sasniegusi Beļģija, Kanāda, Horvātija, Itālija, Luksemburga, Melnkalne, Portugāle, Slovēnija un Spānija. Līdztekus Spānijai minimālo aizsardzības izdevumu mērķi solījušas sasniegt arī Portugāle, Beļģija un Luksemburga, bet Islandei nav pašai savas armijas un attiecīga nav arī aizsardzības budžeta. Puaro.lv sadaļā “ WHO IS WHO ” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus. Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda” . Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter , Youtube un Instagram !",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:41:34",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://puaro.lv/wp-content/uploads/2023/07/NATO-1170x541.png",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "puaro",
      • "source_name": "Puaro",
      • "source_priority": 6357926,
      • "source_url": "https://puaro.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/puaro.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "a16d5d39a9783535d9215e06aa7c5249",
      • "title": "Eiropa nākamnedēļ pieņems jaunu Krievijas sankciju paketi, paziņo Mercs",
      • "link": "https://pmo.ee/8250039",
      • -
        "keywords": [
        • "ārvalstīs",
        • "tvnet",
        • "ziņas"
        ],
      • -
        "creator": [
        • "TVNET / LETA / BBC"
        ],
      • "description": "Jauna Eiropas Savienības (ES) Krievijas sankciju pakete, jau septiņpadsmitā, tiks pieņemta otrdien, platformā \"X\" ceturtdien vakarā pavēstīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.",
      • "content": "Jauna Eiropas Savienības (ES) Krievijas sankciju pakete, jau septiņpadsmitā, tiks pieņemta otrdien, platformā \"X\" ceturtdien vakarā pavēstīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. \"Jaunā sankciju pakete ir gatava. Mēs to pieņemsim Briselē otrdien,\" pauda kanclers. Jau ziņots, ka ES dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojās par jaunu sankciju kārtu Krievijai. Par to paziņoja bloka prezidējošā valsts Polija. Jaunākajā sankciju paketē noteiktas sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas eksportam. Tāpat sankcijas paredzēts noteikt uzņēmumiem, kas palīdz piegādāt preces Krievijas armijai, un kas atrodas trešajās valstīs, to vidū Vjetnamā, Serbijā un Turcijā, Vienlaikus vairāki desmiti Krievijas amatpersonu tiks iekļautas sankciju sarakstā, kurā jau ir vairāk nekā 2400 cilvēki un uzņēmumi. Sankcijas paredz vīzu saņemšanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu. Jaunajā sankciju kārtā paredzētas arī sankcijas Krievijas privātpersonām par kiberuzbrukumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un sabotāžu Eiropā. ES amatpersonas atzīst, ka jaunākā sankciju pakete ir salīdzinoši ierobežota salīdzinājumā ar iepriekšējām sankciju kārtām, jo blokam kļūst arvien grūtāk vienoties par konkrētiem mērķiem. Tomēr ES valstu līderi ir brīdinājuši Krieviju par vērienīgu sankciju noteikšanu, ja Maskava nepiekritīs ASV atbalstītajam 30 dienu pamieram.",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:38:25",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://f9.pmo.ee/ADC96lchDLc9ejtROlI3TKK40_c=/480x270/filters:focal(734x424:850x590)/nginx/o/2025/05/16/16847454t1h68ed.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "tvnet",
      • "source_name": "Tvnet",
      • "source_priority": 423722,
      • "source_url": "https://www.tvnet.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/tvnet.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • -
        "ai_region": [
        • "russia,europe/asia",
        • "europe"
        ],
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "9357ad938221084cfffe8d21acb54538",
      • "title": "Ilgs un auksts pavasaris: kad sākt domāt par pedikīru vasarai?",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/654652-ilgs-un-auksts-pavasaris-kad-sakt-domat-par-pedikiru-vasarai",
      • -
        "keywords": [
        • "par veselību"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Vēsās sezonas beigās kājas var izskatīties tā, it kā tās būtu gulējušas dziļā ziemas miegā. Kamēr siltums kavējas un šogad maijā vēl jāstaigā zābakos, pīlings, mitrināšana un nagu apskate pie medicīnas speciālista var sagatavot nagus un kājas jaunajām un skaistajām vasaras kurpēm, kas gaida skapī.",
      • "content": "Esi vesels Šodien 07:39 Padomu nodaļa Žurnāls \"100 Labi Padomi\" Vēsās sezonas beigās kājas var izskatīties tā, it kā tās būtu gulējušas dziļā ziemas miegā. Kamēr siltums kavējas un šogad maijā vēl jāstaigā zābakos, pīlings, mitrināšana un nagu apskate pie medicīnas speciālista var sagatavot nagus un kājas jaunajām un skaistajām vasaras kurpēm, kas gaida skapī. Vienlaikus nagu un kāju sakopšana uzlabos pašsajūtu, kā arī medicīnas speciālista apmeklējums var palīdzēt atklāt un novērst nagu sēnītes problēmu. 1. Pirms sākt kāju un nagu kopšanu mājās, ir vēlams doties uz nagu un pēdu apskati pie medicīnas speciālista – podologa vai dermatologa. Dermatologs apskatīsies un novērtēs pēdu un nagu stāvokli, sniegs konsultāciju un izveidos personalizētu ārstēšanas kursu, ja tāds būs nepieciešams. 2. Pedikīru vēlams veikt pie podologa. Podologs atšķirībā no pedikīra meistara nodarbojas ar veselas pēdas apstrādi, novērtē kāju nagu un pēdu ādas stāvokli un konstatē izmaiņas ādas un nagu struktūrā, kā arī veic pēdu izmeklējumus. 3. Pēc nagu un pēdu apskates pie speciālista mājas apstākļos varat veikt pīlīngu, skrubēšanu un mitrināšanu ar maskām un mitrinošajiem krēmiem. 100 % dabīgas un mājās pagatavojamas labākās receptes liekās ādas attīrīšanai un ādas mitrināšanai. ● Kafijas biezumu skrubis – maltu kafiju sajauc ar eļļu (olīvu, kokosriekstu) un cukuru. Kafijas biezumi ar cukuru noņems lieko ādu, bet eļļa mitrinās ādu. ● Zilie māli (arī sausie māli) labi noderēs pēdu maskām. Attīra un atjauno ādu. ● Ādas mitrināšanai varat izmantot medu vai kādu no profesionālajiem krēmiem ar hialuronskābi. Hialuronskābe mitrina ādu, atjauno to un novērš saplaisājušo papēžu ādu. foto: Shutterstock Ko darīt, ja medicīnas speciālists atklāj nagu sēnīti? No nagu sēnītes nav jābaidās, jo to iespējams izārstēt. Vieglos un vidēji smagos gadījumos var lietot ārstniecisko nagu laku, kas nopērkama aptiekā. Smagos gadījumos dermatologs var izrakstīt recepšu zāles, ko nepieciešams dzert iekšķīgi. Nagu sēnīte jeb onihomikoze ir hroniska lipīga roku un kāju nagu slimība. Sēnīšu infekcijai pastāv recidīva risks – ceturtajai daļai pacientu atkārtojas nagu sēnīte nepareizas vai nepietiekamas terapijas rezultātā (recidīva risks 20–25 %), tāpēc nepieciešams izvēlēties pareizu terapiju. Nagu sēnītes ārstēšanai der tikai ārstnieciskā nagu laka. Krēmi un pilieni ir domāti ādas sēnītes ārstēšanai. Ārstnieciskā nagu laka iesūcas dziļi naga slānī, aptur sēnītes vairošanos un iznīcina sēnīti. Nagu sēnītes ārstēšanas process nav ātrs! Roku nagu pilnīgai izārstēšanai nepieciešami 6 mēneši, bet kājas nagu izārstēšanai 9–12 mēneši, tāpēc laikus sākta terapija ir ļoti svarīga, lai vasarā būtu skaisti nagi. Jaunākās Populārākās Ārzemēs Šodien 07:21 ES otrdien pieņems 17. sankciju paketi pret Krieviju, vēsta Vācijas kanclers Ārzemēs Šodien 07:12 Krievijas pārstāvji veltīgi gaidīja Ukrainas delegāciju — miera sarunas Stambulā pārceltas uz piektdienu Izklaide Šodien 06:58 \"Tas ritenis vēl arvien nav apstājies,\" - aktieris Juris Kalniņš dzīvi salīdzina ar vilcienu Pastaiga Šodien 06:45 \"Andele Mandele\" radītāja Līva Jaunozola: \"Mans mīļākais stils ir 90. gadi\" Izklaide Šodien 06:38 Izcilā Jeļena Prokopčuka Rīgā skries savu pirmo un pēdējo maratonu 188 Skatīt vairāk",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:37:36",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/15/3266227/1000x620_jpg.jpg?v=1747327055",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "9ffc2ed6e094c4db4cee9a06719f6bc9",
      • "title": "Jau naktī uz sestdienu Rīgā sāks kursēt nakts sabiedriskais transports",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/zinas/654697-jau-nakti-uz-sestdienu-riga-saks-kurset-nakts-sabiedriskais-transports",
      • -
        "keywords": [
        • "ziņas"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Naktī uz sestdienu, 17. maiju, Rīgā sāks kursēt nakts sabiedriskais transports, informēja SIA \"Rīgas satiksme\" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.",
      • "content": "foto: Ieva Lūka/LETA Naktī uz sestdienu, 17. maiju, Rīgā sāks kursēt nakts sabiedriskais transports. Sabiedrība Šodien 07:31 Jau naktī uz sestdienu Rīgā sāks kursēt nakts sabiedriskais transports Jauns.lv/LETA Naktī uz sestdienu, 17. maiju, Rīgā sāks kursēt nakts sabiedriskais transports, informēja SIA \"Rīgas satiksme\" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane. Jau naktī uz sestdienu Rīgā sāks kursēt nakts sabi... Nakts sabiedriskais transports kursēs līdz 28. septembrim nedēļas nogalēs un svētku dienās Rīgā. Tie būs trīs autobusu maršruti, kas no Rīgas centra brauks uz daļu no Rīgas lielākajām apkaimēm. Nakts satiksmes autobusi būs pieejami naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu, kā arī svētku dienās. No Rīgas centra uz apkaimēm autobusi izbrauks piecas reizes - plkst.00, 1, 2, 3 un 4. Lai novērtētu pasažieru pieprasījumu pēc nakts sabiedriskā transporta, pilotprojektam izstrādāti trīs īpaši lokveida autobusu maršruti. Tie izveidoti, lai aptvertu pēc iespējas vairāk blīvi apdzīvotas apkaimes, kā arī, lai stundas laikā autobuss spētu atgriezties sākuma punktā. Autobusi apstāsies pieturās, kurās atradīsies pasažieri vai salonā esošie pasažieri būs izrādījuši vēlmi izkāpt. Centra daļā, kur ir blīvs pieturu novietojums, būs noteiktas pieturas, kurās autobusi apstāsies maršruti. Kā ziņots, Rīgas dome atbalstīja nakts sabiedriskā transporta ieviešanu galvaspilsētā. No Rīgas pašvaldības budžeta programmas \"Izdevumi neparedzētiem gadījumiem\" šim mērķim piešķirti 100 000 eiro, lai segtu SIA \"Rīgas satiksme\" zaudējumus, nodrošinot nakts reisus. Apmaksu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu nakts stundās plānots veikt septembra beigās, pamatojoties uz \"Rīgas satiksmes\" iesniegtajām atskaitēm. Nakts transports kursēs trijos maršrutos. 1. autobuss kursēs maršrutā \"Centrs - Teika - Jugla - Mežciems\", 4.autobuss - maršrutā \"Centrs - Āgenskalns - Zolitūde - Imanta\" un 6.autobuss - maršrutā \"Centrs - Purvciems - Pļavnieki - Dārzciems\".",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:31:45",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/16/3266328/1000x620_jpg.jpg?v=1747370192",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "entertainment"
        ],
      • -
        "ai_region": [
        • "riga,riga,latvia,europe",
        • "riga,latvia,europe"
        ],
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "bfc4e1f3ee1ca3edb7a39c76ebbb2b0a",
      • "title": "\"Hurricanes\" nosūta atvaļinājumā Ovečkinu un \"Capitals\", \"Jets\" pagarina sēriju",
      • "link": "http://sportacentrs.com/hokejs/nhl/16052025-hurricanes_nosuta_atvalinajuma_oveckinu_u",
      • -
        "keywords": [
        • "hokejs — nhl"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Nacionālajā hokeja līgā (NHL) aizvadītas divas Stenlija kausa izcīņas spēles. Karolīnas \"Hurricanes\" no turpmākās cīņas par Stenlija kausu izslēdza vienu no regulārā turnīra labākajām komandām Vašingtonas \"Capitals\" (4-1), savukārt Vinipegas \"Jets\" tika pie ļoti svarīgas uzvaras pret Dalasas \"Stars\" (sērijā 2-3).",
      • "content": "17.mai . 02:00 Nacionālajā hokeja līgā (NHL) aizvadītas divas Stenlija kausa izcīņas spēles. Karolīnas \"Hurricanes\" no turpmākās cīņas par Stenlija kausu izslēdza vienu no regulārā turnīra labākajām komandām Vašingtonas \"Capitals\" (4-1), savukārt Vinipegas \"Jets\" tika pie ļoti svarīgas uzvaras pret Dalasas \"Stars\" (sērijā 2-3). . Sēriju Karolīnas klubs uzvarēja ar visai pārliecinošo 4-1. Rezultātu atklāja \"Hurricanes\" kapteinis Džordans Stāls, kas guva pirmos vārtus šajā Stenlija kausa izcīņā. Neilgi pēc tam \"Capitals\" gan izdevās panākt 1:1, kad vārtus iemeta Entonijs Boveljē. Otrajā trešdaļā vārti netika gūti, bet noslēdzošajā pie rezultatīviem metieniem tika tikai Karolīnas hokejisti. Mača izšķirošais brīdis bija trešā perioda 18. minūte, kurā precīzs metiens padevās Andrejam Svečņikovam (2:1). Pēdējā minūtē ripu tukšos vārtos iemeta Sets Džārviss (3:1). Pateicoties uzvarai, Karolīna otro reizi trīs sezonu laikā iekļuvusi Austrumu finālā. Tajā tā spēkosies ar Uvja Balinska pārstāvētās Floridas \"Panthers\" un Toronto \"Maple Leafs\" dueļa uzvarētāju. Pagaidām sērijā ar 3-2 vadībā ir esošā čempione \"Panthers\". . Sērijā gan joprojām vadību saglabā \"Stars\" (3-2). Pirmajās 20 minūtēs neviena no komandām vārtus gūt nespēja, bet Marks Šeifele otrajā trešdaļa guva vārtus, izvirzot vadībā \"Jets\". Otrie un trešie vārti tika gūti trešajā periodā, kad vairākumā atzīmējās gan Vladislavs Namestņikovs, gan Nikolajs Ēlerss (3:0). Savukārt pēdējos vārtus \"Jets\" iemeta tukšos vārtus, kad vēlreiz ar precīzu metienu atzīmējās Ēlerss (4:0). Četri Vinipegas hokejisti atzīmējās ar diviem rezultativitātes punktiem. \"Jets\" vārtos teicamu sniegumu nodemonstrēja Konors Helebaks, kas atvairīja visus 22 pretinieku izpildītos metienus. Tempers flare in Stars-Jets. Jamie Benn, Mark Scheifele and Brandon Tanev received roughing penalties. Benn and Tanev also received misconduct penalties. – ja būs nepieciešams",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:31:00",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i5.tiesraides.lv/1200x0s/pictures/2025-05-16/0d62_karolinas_hokejisti_pec_dzo.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "sportacentrs",
      • "source_name": "Sportacentrs",
      • "source_priority": 1933913,
      • "source_url": "https://sportacentrs.com",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/sportacentrs.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "sports"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • -
        "ai_region": [
        • "carolina,carolina,puerto rico,north america",
        • "carolina,puerto rico,north america"
        ],
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "a6ceedff79cac5ce27d9c915a3ccf3c7",
      • "title": "Kalnciema kvartāls izziņo vasaras ceturtdienu kultūras programmu; lielā atklāšana 22. maijā ar grupu “Dzeltenie pastnieki”",
      • "link": "https://pmo.ee/8250035",
      • -
        "keywords": [
        • "sejas.lv",
        • "festivālu vasara",
        • "kultūra",
        • "mūzika"
        ],
      • -
        "creator": [
        • "TVNET"
        ],
      • "description": "Rīdzinieku iemīļotā kultūras un satikšanās vieta Kalnciema kvartāls izziņo leģendāros ceturtdienu brīvdabas kultūras vakarus, kas aktīvi norisinās jau 15 gadus. Šogad pasākumu ciklu 22. maijā atklās grupas “Dzeltenie pastnieki” koncerts, savukārt skatuvi iesildīs DJ Uldis Rudaks. Ieeja pasākumos no plkst. 18.00 un bez maksas.",
      • "content": "Rīdzinieku iemīļotā kultūras un satikšanās vieta Kalnciema kvartāls izziņo leģendāros ceturtdienu brīvdabas kultūras vakarus, kas aktīvi norisinās jau 15 gadus. Šogad pasākumu ciklu 22. maijā atklās grupas “Dzeltenie pastnieki” koncerts, savukārt skatuvi iesildīs DJ Uldis Rudaks. Ieeja pasākumos no plkst. 18.00 un bez maksas. Foto: Latviešu estrādes vakars Kalnciema kvartālā – “Dzirnavnieki”, Žoržs Siksna un citi Kalnciema kvartāla ceturtdienu vakari starp 19. gadsimta koka mājām, ābelēm un piepilsētas mieru jau kļuvuši par neatņemamu vasaras sastāvdaļu daudziem rīdziniekiem. Šajā sezonā gaidāmi jauni pārsteigumi – līdztekus dažiem īpašiem koncertvakariem, pagalmā notiks iepriekš nebijuši pasākumu cikli, tostarp pagalma restorānu un mākslinieka Henri Laķa autorvakari “Te un tur”, kā arī teātra trupas “Kvadrifrons” vadītie “Glam karaoke” vakari. 22. maijā uz skatuves kāps leģendārie “Dzeltenie pastnieki” – Ingus Baušķenieka un Viestura Slavas 1981. gadā dibinātā apvienība, kas šodien skatāma kā viena no nozīmīgākajām un ietekmīgākajām grupām Latvijas mūzikas vēsturē. Koncertā klausītājiem būs iespēja dzirdēt dziesmas gan no jaunākā, gan 80. un 90. gadu repertuāra. Par muzikālo ievadu rūpēsies dīdžejs, pazīstams latviešu mūzikas žurnālists, kritiķis un publicists Uldis Rudaks, kurš vairākas desmitgades aktīvi sekojis un dokumentējis Latvijas mūzikas scēnas attīstību. Šovasar Kalnciema kvartālā aizsākas jauna tradīcija – dienvidnieciski ceturtdienu vakari “Te un tur”, kur satiekas pagalma restorāns, kūrēta mūzika un silto vasaras vakaru gaisotne. Kalnciema kvartāls atrodas tepat Rīgā, Āgenskalna atjaunoto 19. gadsimta koka māju pagalmā ar ziedošu ābeļdārzu, iemīļotiem kvartāla žiguļiem un galeriju, bet noskaņās – arī Itālijas šarmantajos ciematos vai Spānijas pagalmos patio, kur ir klāti gari galdi ar labiem ēdieniem, skan vinila plates un var bezrūpīgi iegrimt vakara čalās. Jaunajā vasaras ciklā “Te un tur” ceturtdienās Kalnciema kvartālā atvērsies pagalma restorāns, jo viesos ieradīsies kāds īpašs pavārs vai to apvienība, kurš uz vietas gatavos vakariņas. Vakarus pavadīs un atmosfēru veidos mākslinieka Henri Laķa kūrētā dīdžeju autorprogramma ar viesiem no Latvijas, Baltijas un Berlīnes. Savukārt Vīnu veikals & kafe piedāvās rūpīgi atlasītus vīnus no Itālijas Markes reģiona. Vasaras kultūras programmā sagaidāms arī ilgi lolots un ar nepacietību gaidīts notikums – “Glam karaoke” vakari kopā ar teātra trupu “Kvadrifrons”. Uz skatuves ābeļu paēnā kāps Reinis Boters un Jānis Ozoliņš no “Kvadrifrons” vienmēr izpārdotās karaoke izrādes Love is a Stranger, aicinot visus – gan drosmīgos, gan kautrīgos – uz kopīgu dziedāšanu. Jo latvieši taču ir dziedošā tauta, un siltajiem vakariem piestāv kopā būšana un līdzi dziedāšana. “Glam karaoke” vakaros tiks apvienotas spilgtas popdziesmas, spoža pašironija un iespēja ikvienam iemirdzēties kā īstai glam zvaigznei. Piedalīties aicināts ikviens trenēts vokālists vai dušas solists. Kā ik gadu, Kalnciema kvartāls būs parūpējies, lai apmeklētājiem nekā netrūktu – katra pasākuma laikā “Vīnu veikals un kafe” pasniegs Itālijas Markes reģiona vīnus un izcilu kafiju, zilās mājas verandā strādās pop-up dzirkstošo dzērienu stacija, savukārt vakariņas gatavos pavisam jaunas un gadiem iecienītas izbraukuma kafejnīcas.",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:30:16",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://f10.pmo.ee/I1godP8hpMpu3gKQcW5wZDfeLhk=/480x270/filters:focal(897x644:897x644)/nginx/o/2025/05/16/16847452t1h0921.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "tvnet",
      • "source_name": "Tvnet",
      • "source_priority": 423722,
      • "source_url": "https://www.tvnet.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/tvnet.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "d766b3182a1f20cb6ba56ef6d3a07273",
      • "title": "Иностранные инвесторы охотно дают деньги на новые проекты Латвии",
      • "link": "https://telegraf.lv/ekonomika/item/9180547-inostrannye-investory-okhotno-dayut-dengi-na-novye-proekty-latvii",
      • -
        "keywords": [
        • "экономика"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "В прошлом году в Латвии было начато 33 новых проекта с иностранными инвестициями, что на 50% больше, чем годом ранее, когда начались 22 новых проекта, свидетельствует ежегодное исследование EY по привлечению инвестиций в Европу — European Attractiveness Survey 2025, сообщает ЛЕТА.Согласно исследованию, новые инвестиционные проекты в Латвии в 2024 году создали 1937 новых рабочих мест — это на 53% больше, чем в 2023 году, когда было создано 1265 новых рабочих мест. Как отмечает EY, по числу проектов и созданных рабочих мест это лучшие показатели для Латвии за последние три года.Среди стран Балтии Латвия в прошлом году была самой успешной по привлечению инвестиций. В Литве было начато 26 новых инвестиционных проектов, создано 1518 рабочих мест, а в Эстонии — 8 проектов и 227 рабочих мест.Латвия стала единственной страной Балтии, где зафиксирован рост как числа новых проектов, так и числа рабочих мест по сравнению с 2023 годом. В Литве число новых проектов снизилось на 7%, а число рабочих мест — на 10%. В Эстонии число проектов не изменилось, но рабочих мест стало меньше на 82%.Партнёр EY в странах Балтии Гунтар Кролс отметил, что эти относительно хорошие результаты прошлого года дают уверенность в способности Латвии привлекать инвестиции, несмотря на экономическую рецессию и обеспокоенность инвесторов геополитической нестабильностью в регионе.Согласно опросу, 38% инвесторов считают основным риском для инвестиций в Латвии политическую нестабильность именно внутри страны. На втором месте — рост издержек ведения бизнеса (34%), а на третьем — геополитическая ситуация и конфликты (30%).В то же время в Европе в целом число новых иностранных инвестиционных проектов сократилось на 7% по сравнению с 2023 годом — до 5349. Это уже второй год подряд снижения и самый низкий показатель за последние девять лет. По мнению экспертов EY, основными причинами стали слабый экономический рост в Европе, высокие цены на энергию и геополитическая напряжённость.Наиболее заметное сокращение числа проектов наблюдается в крупнейших экономиках Европы:во Франции — минус 14% (1025 проектов),в Великобритании — минус 13% (853),в Германии — минус 16% (608).Однако в ряде стран Европы ситуация позитивная:в Испании — рост на 15% (351 проект),в Польше — рост на 13% (259 проектов),в Дании — рост на 86% (82 проекта).При этом 37% опрошенных инвесторов признали, что отменили или отложили планы по инвестициям в Европу. Лишь 59% инвесторов заявили, что планируют инвестировать в Европе в ближайшие 12 месяцев — против 72% годом ранее.Также в исследовании EY указано, что 42% инвесторов считают, что политика новой администрации президента США снизит привлекательность Европы для инвестиций, тогда как 27% считают, что она её повысит.European Attractiveness Survey — ежегодное исследование EY, основанное на данных базы EY European Investment Monitor (EIM), а также на опросах инвесторов, проведённых в сотрудничестве с FT Longitude. В рамках последнего опроса с января по март 2025 года были опрошены 550 международных инвесторов, включая 150 инвесторов из стран Балтии.",
      • "content": "В прошлом году в Латвии было начато 33 новых проекта с иностранными инвестициями, что на 50% больше, чем годом ранее, когда начались 22 новых проекта, свидетельствует ежегодное исследование EY по привлечению инвестиций в Европу — European Attractiveness Survey 2025, сообщает ЛЕТА. Согласно исследованию, новые инвестиционные проекты в Латвии в 2024 году создали 1937 новых рабочих мест — это на 53% больше, чем в 2023 году, когда было создано 1265 новых рабочих мест. Как отмечает EY , по числу проектов и созданных рабочих мест это лучшие показатели для Латвии за последние три года. Среди стран Балтии Латвия в прошлом году была самой успешной по привлечению инвестиций. В Литве было начато 26 новых инвестиционных проектов, создано 1518 рабочих мест, а в Эстонии — 8 проектов и 227 рабочих мест. Латвия стала единственной страной Балтии, где зафиксирован рост как числа новых проектов, так и числа рабочих мест по сравнению с 2023 годом. В Литве число новых проектов снизилось на 7%, а число рабочих мест — на 10%. В Эстонии число проектов не изменилось, но рабочих мест стало меньше на 82%. Партнёр EY в странах Балтии Гунтар Кролс отметил, что эти относительно хорошие результаты прошлого года дают уверенность в способности Латвии привлекать инвестиции, несмотря на экономическую рецессию и обеспокоенность инвесторов геополитической нестабильностью в регионе. Согласно опросу, 38% инвесторов считают основным риском для инвестиций в Латвии политическую нестабильность именно внутри страны. На втором месте — рост издержек ведения бизнеса (34%), а на третьем — геополитическая ситуация и конфликты (30%). В то же время в Европе в целом число новых иностранных инвестиционных проектов сократилось на 7% по сравнению с 2023 годом — до 5349. Это уже второй год подряд снижения и самый низкий показатель за последние девять лет. По мнению экспертов EY , основными причинами стали слабый экономический рост в Европе, высокие цены на энергию и геополитическая напряжённость. Наиболее заметное сокращение числа проектов наблюдается в крупнейших экономиках Европы: во Франции — минус 14% (1025 проектов), в Великобритании — минус 13% (853), в Германии — минус 16% (608). Однако в ряде стран Европы ситуация позитивная: в Испании — рост на 15% (351 проект), в Польше — рост на 13% (259 проектов), в Дании — рост на 86% (82 проекта). При этом 37% опрошенных инвесторов признали, что отменили или отложили планы по инвестициям в Европу. Лишь 59% инвесторов заявили, что планируют инвестировать в Европе в ближайшие 12 месяцев — против 72% годом ранее. Также в исследовании EY указано, что 42% инвесторов считают, что политика новой администрации президента США снизит привлекательность Европы для инвестиций, тогда как 27% считают, что она её повысит. European Attractiveness Survey — ежегодное исследование EY , основанное на данных базы EY European Investment Monitor (EIM) , а также на опросах инвесторов, проведённых в сотрудничестве с FT Longitude . В рамках последнего опроса с января по март 2025 года были опрошены 550 международных инвесторов, включая 150 инвесторов из стран Балтии.",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:24:10",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://telegraf.lv/media/k2/items/cache/7f8d10cce47532094e3a878142a238fa_S.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "telegraflv",
      • "source_name": "Telegraflv",
      • "source_priority": 1721566,
      • "source_url": "https://telegraf.bb.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/telegraflv.png",
      • "language": "russian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • -
        "ai_region": [
        • "latvia,europe"
        ],
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "b6ade45347a32ce3e8aeaaaec1ffdf17",
      • "title": "ES otrdien pieņems 17. sankciju paketi pret Krieviju, vēsta Vācijas kanclers",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/arzemes/654696-es-otrdien-pienems-17-sankciju-paketi-pret-krieviju-vesta-vacijas-kanclers",
      • -
        "keywords": [
        • "ārzemēs"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Jauna Eiropas Savienības (ES) Krievijas sankciju pakete, jau septiņpadsmitā, tiks pieņemta otrdien, platformā \"X\" ceturtdien vakarā pavēstīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.",
      • "content": "foto: EPA/Scanpix \"Jaunā sankciju pakete ir gatava. Mēs to pieņemsim Briselē otrdien,\" pauda Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Pasaulē Šodien 07:21 ES otrdien pieņems 17. sankciju paketi pret Krieviju, vēsta Vācijas kanclers Ārzemju nodaļa Jauns.lv/LETA Jauna Eiropas Savienības (ES) Krievijas sankciju pakete, jau septiņpadsmitā, tiks pieņemta otrdien, platformā \"X\" ceturtdien vakarā pavēstīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. ES otrdien pieņems 17. sankciju paketi pret Krievi... \"Jaunā sankciju pakete ir gatava. Mēs to pieņemsim Briselē otrdien,\" pauda kanclers. Jau ziņots, ka ES dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojās par jaunu sankciju kārtu Krievijai. Par to paziņoja bloka prezidējošā valsts Polija. Jaunākajā sankciju paketē noteiktas sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas eksportam. Tāpat sankcijas paredzēts noteikt uzņēmumiem, kas palīdz piegādāt preces Krievijas armijai, un kas atrodas trešajās valstīs, to vidū Vjetnamā, Serbijā un Turcijā, Vienlaikus vairāki desmiti Krievijas amatpersonu tiks iekļautas sankciju sarakstā, kurā jau ir vairāk nekā 2400 cilvēki un uzņēmumi. Sankcijas paredz vīzu saņemšanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu. Jaunajā sankciju kārtā paredzētas arī sankcijas Krievijas privātpersonām par kiberuzbrukumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un sabotāžu Eiropā. ES amatpersonas atzīst, ka jaunākā sankciju pakete ir salīdzinoši ierobežota salīdzinājumā ar iepriekšējām sankciju kārtām, jo blokam kļūst arvien grūtāk vienoties par konkrētiem mērķiem. Tomēr ES valstu līderi ir brīdinājuši Krieviju par vērienīgu sankciju noteikšanu, ja Maskava nepiekritīs ASV atbalstītajam 30 dienu pamieram.",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:21:18",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/16/3266327/1000x620_jpg.jpg?v=1747369484",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • -
        "ai_region": [
        • "russia,europe/asia"
        ],
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {},
    • -
      {},
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "6652f6e915327203325e0ebf5cd9c75e",
      • "title": "În Ungaria, presa amenință suveranitatea, sau invers",
      • "link": "https://www.rfi.fr/ro/europa/20250516-%C3%AEn-ungaria-presa-amenin%C8%9B%C4%83-suveranitatea-sau-invers",
      • -
        "keywords": [
        • "europa"
        ],
      • -
        "creator": [
        • "Balazs Barabas",
        • "© 444.hu"
        ],
      • "description": "Liderii partidului de guvernământ din Ungaria, Fidesz au pus în vedere de mai multe ori că vor lua măsuri împotriva organizațiilor finanțate din străinătate, care atentează la suveranitatea țării. Acum a venit timpul pentru aceste măsuri, sub forma unui proiect de lege înaintat marți Parlamentului ungar. Legislativul va vota luna viitoare, iar dacă va fi aprobată în forma sa actuală, legea va semăna foarte mult cu cea din Rusia.",
      • "content": "În februarie, liderul grupului parlamentare Fidesz, Mate Kocsis numea organizațiile - în speță presa independentă și ONG-urile - care primeau finanțări din afara țării ”o rețea de corupție politică și mediatică”. Acestea ar duce atacuri fără scrupule împotriva suveranității țării, iar apărarea împotriva lor trebuie să fie la fel fără scrupule. Va fi nevoie de mai multe modificări de legi, pentru a întări poziția Oficiului pentru Protecția Suveranității, a spus Kocsis. Acest Oficiu și-a început activitatea cu puțin timp înaintea declarațiilor lui Kocsis, pe 1 februarie. Atribuția sa este pe de o parte demascarea tuturor organizațiilor - ONG-uri și presă - care vor să influențeze preferințele politice ale alegătorilor, iar pe de altă parte dezvăluirea finanțărilor externe acordate acestora. De menționat că fără excepție, toate aceste organizații au publicate pe site-urile declarațiile anuale privind sursele finanțărilor pe care le primesc și modul de folosire a acestora. La data aceea rolul Oficiului era destul de neclar, având în vedere că nu avea atribuții de urmărire penală, nici de sancționare. Întrebarea era: dacă serviciile secrete, procuratura, poliția nu stabilesc nicio abatere de la lege, atunci care este sensul Oficiului? Într-un interviu difuzat în această perioadă, șeful Oficiului pentru Protecția Suveranității, Tamás Lánczi explica: ”există o, să-i spunem, zonă cenușie, care deja atinge pragul de interes al sferei politice, dar nu și al serviciilor secrete”. Prin aceasta, Lánczi recunoștea că atribuțiile oficiului pe care îl conduce nu sunt de natură penală, ci politică. Acest lucru a devenit clar în noaptea de marți spre miercuri, când Fidesz a înaintat Parlamentului proiectul ”Legii despre transparența vieții publice”. Dacă va fi aprobată la votul din iunie, legea va da puteri sporite Oficiului pentru Protecția Suveranității. Dacă oficiul va constata că o organizație primește finanțări din afara țării și pune în pericol suveranitatea Ungariei, atunci va propune guvernului să listeze organizația. Orice organizație care va intra pe listă practic va intra în imposibilitatea de a-și mai desfășura activitatea. I se va interzice accesul la orice finanțare de la buget, chiar și la cel destinat în mod direct de contribuabili, o sumă infimă dealtfel, 1% din impozitul pe venit. Autoritățile pot efectua percheziții, chiar și la locuințele private ale personalului, iar dacă va încălca reglementările, va trebui să plătească o amendă colosală: în cazul unei finanțări externe de 100.000 de dolari, amenda este de 2,5 milioane dolari. Nu există în Ungaria organizație neguvernamentală care ar putea plăti asemenea sumă. Totuși, ce organizații ar intra sub incidența legii? Conform proiectului, ”cele care pun în pericol suveranitatea Ungariei prin activitatea de influențare a opiniei publice din finanțări externe”. Asemenea activități pot fi: influențarea dezbaterilor democratice, a proceselor de luare a deciziilor la nivel de stat și societate, a intenției de vot. Obligația semnalării finanțărilor externe nu revine doar organizațiilor respective. Băncile trebuie să înștiințeze imediat oficiul de impozite dacă observă o activitate care necesită aprobare și trebuie să suspende timp de 5 zile accesul la suma respectivă. Departamentul contra spălării banilor din cadrul fiscului decide în termen de 5 zile dacă permite viramentul sau nu. Dacă nu, banca nu poate înregistra plata și trebuie să înștiințeze Banca Națională a Ungariei. Dacă băncile omit această obligație, vor fi penalizate și ele.",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:03:55",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://s.rfi.fr/media/display/c291523a-320a-11f0-b63c-005056bfb2b6/w:1024/p:16x9/Tam%C3%A1s%20L%C3%A1nczi.jpeg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "rfi_fr",
      • "source_name": "Rfi",
      • "source_priority": 8490,
      • "source_url": "https://www.rfi.fr/en/france",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/rfi_fr.png",
      • "language": "romanian",
      • -
        "country": [
        • "montenegro",
        • "bosnia and herzegovina",
        • "cyprus",
        • "united kingdom",
        • "albania",
        • "malta",
        • "ireland",
        • "macedonia",
        • "spain",
        • "moldova",
        • "france",
        • "germany",
        • "san marino",
        • "switzerland",
        • "poland",
        • "netherland",
        • "hungary",
        • "italy",
        • "belgium",
        • "austria",
        • "greece",
        • "russia",
        • "sweden",
        • "norway",
        • "portugal",
        • "romania",
        • "serbia",
        • "bulgaria",
        • "czech republic",
        • "latvia",
        • "lithuania",
        • "slovakia",
        • "slovenia",
        • "ukraine",
        • "andorra",
        • "kosovo",
        • "liechtenstein",
        • "finland",
        • "monaco",
        • "vatican",
        • "belarus",
        • "denmark",
        • "estonia",
        • "luxembourg",
        • "croatia",
        • "iceland"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • -
        "ai_region": [
        • "hungary,europe"
        ],
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "ea118d08b7d82d37665aa4bfd2a6da4b",
      • "title": "Bartaševičs Tiktokā, Nagle plakātos, latvieši – pagrīdē. Ko redz vēlētājs Rēzeknē",
      • "link": "https://pmo.ee/8249976",
      • -
        "keywords": [
        • "latvijā",
        • "tvnet",
        • "ziņas"
        ],
      • -
        "creator": [
        • "Sanita Jemberga"
        ],
      • "description": "“Sarauj, Latgale!” blogeres reklamēšanai izmanto negodīgas metodes.Pagājušajā ziemā Rēzeknē risinājās reti vērienīga reklāmas kampaņa. No pieturām, tirdzniecības centriem, sabiedriskā transporta ekrāniem un pat transparentiem pārtikas veikalā uz rēzekniešiem lūkojās kādas sievietes seja un teksts, ka viņa vietējā raidstacijā vada raidījumu.",
      • "content": "“Sarauj, Latgale!” blogeres reklamēšanai izmanto negodīgas metodes. Pagājušajā ziemā Rēzeknē risinājās reti vērienīga reklāmas kampaņa. No pieturām, tirdzniecības centriem, sabiedriskā transporta ekrāniem un pat transparentiem pārtikas veikalā uz rēzekniešiem lūkojās kādas sievietes seja un teksts, ka viņa vietējā raidstacijā vada raidījumu. “Kā es to pamanīju?” Re:Baltica pārvaicā sabiedriskā medija Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa. “Kad paziņas sāka prasīt, kas tā Aija Nagle tāda ir. Domāju, kur redzējuši, saku – ko prasi? Viņi: nu, veikalā, pieturās. Cilvēki ļoti pamanīja. Sākumā viņu popularizēja rezekneszinas.lv portālā un tad tas raidījums parādījās.” Tobrīd Nagli atpazītu varbūt aktīvākie TikTok lietotāji. Šis sociālais tīkls Latgales priekšvēlēšanu kampaņās spēlē lielu lomu – tur tās notiek aktīvāk nekā reālajā dzīvē. Nagles kāzu rīkošanas bizness nebija pārāk veiksmīgs un viņa meklēja jaunu nišu – veidot maksas saturu sociālajos tīklos. Sākumā veicināt atpazīstamību, tad uz tās rēķina atrast klientus. Starp daudzajiem influenceriem Nagle centās izcelties, šausminoties par produktu cenām lielveikalos, kā arī veidojot ekskursiju apskatus. Tad starp tiem parādījās mīlīgas sarunas ar pilsētu mēriem: Egīlu Helmani Ogrē (NA), Andri Rāviņu (ZZS) Jelgavā, bet visbiežāk ar Andreju Elksniņu Daugavpilī, palīdzot pēdējam mazgāties baltam par ienākumiem neatbilstošo dzīvesveidu. Ambiciozā sieviete neslēpa, ka vēlas nonākt politikā. Pirmais mēģinājums – starts brāļu Ģirģenu “Republikā”, kas beidzās nesākusies – bija neveiksmīgs. Vienā no savām retajām intervijām medijos Nagle pauda, ka nākamreiz startēs tikai koalīcijas partijā. Tā izrādījās šīs pašvaldību vēlēšanas . Taču Latgalē Mārupes iemītnieci maz pazina. Tā Rēzeknes radio “Ef-Ei” parādījās raidījums “Po faktu” (latviski to būtu jāsauc “Faktiski”, bet to reklamēja ar šādu nosaukumu – red.). Tajā blogere, kura pirms tam uzsvēra, ka nav žurnāliste, jo tam nepieciešamas noteiktas prasmes, jau bija pārtapusi par “sabiedrisko darbinieci, kas inficē Latviju ar atbildību”. Elksniņam draudzīgajā “Gorod” pārraidē – jau par “tiktoka karalieni”. Raidījuma saturu pārpublicēja ar “Ef-Ei” saistītajā interneta vietnē, kur Elksniņa “Sarauj, Latgale!” saņem īpašu labvēlību – tās kandidātu sociālo tīklu ierakstus pavairo kā ziņas bez pagātnes konteksta vai citiem viedokļiem. Tas pārceļoja arī uz populāro portālu jauns.lv, lai Nagli ieraudzītu tie, kas par viņu nekad nav dzirdējuši (medijs uz lūgumu skaidrot, kā tas noticis, neatsaucās). Raidījums sākās oktobra beigās un ilga drusku vairāk kā trīs mēnešus. Pēdējā tā izlaidumā februārī Nagle paziņoja, ka kandidēs Elksniņa partijas sarakstā kā otrais numurs Rēzeknē. Kā nodarbošanās anketā norādīta “Radio Ef-Ei” žurnāliste. Pašreklāmas akcija bija pielāgota pēdējam brīdim pirms oficiālā kampaņu sākuma. Tas nozīmē, ka to var neiekļaut oficiālajos izdevumos un nav jānorāda, kas par to maksā. Tieši tā arī notiek, kad Re:Baltica sāk par to interesēties. Pieturu un transporta reklāmas vietu apsaimniekotāja “Rezekne media group” valdes loceklis Oļegs Živkovs atbild, ka tā esot neizpaužama komercinformācija. Lai Re:Baltica meklējot KNAB (birojs uzrauga kampaņu finanses). Lielveikalu reklāmu izvietotājs “Lekon” uz saziņas mēģinājumiem neatbild. Nagle, sākumā pacēlusi klausuli, aizbildinās, ka esot aizņemta kampaņā. Lūdz jautājumus sūtīt partijas birojam. Tad saruna pārtrūkst un viņa vairs nav sazvanāma. Pēc pāris dienām pienāk rakstiska atbilde, ka jautājumi esot uzbrūkoši. Topošajai politiķei neesot pienākuma “aizstāvēt vai komentēt subjektīvi interpretētus pieņēmumus.” (ar jautājumiem varat iepazīties šeit ). Vienīgais runīgais izrādās radio līdzīpašnieks Vladimirs Ivanovs. Sākumā izrunādamies, ka Re:Baltica “ir slikta reputācija, jo jūs finansē no ārzemēm”, Ivanovs apgalvo, ka esot piedāvājis Naglei vadīt raidījumu reitingu uzlabošanai, jo “neviens par apkures tarifiem tādus materiālus netaisa.” Viņa neesot vienīgā – arī divi ZZS kandidāti savulaik radio vadījuši raidījumus. Uz norādi, ka tas tomēr atšķiras no viena kandidāta apzinātas reklāmas kampaņas, kuru turklāt it kā finansē radio, Ivanovs paliek pie sava – neesot zinājis, ka viņa pošas kandidēt: “Jūs, sievietes, esat viltīgas! Viņa mani vienkārši apveda ap stūri.” Par reklāmas kampaņu esot maksājis radio, bet par reklāmām sabiedriskajā transportā atbildējusi Nagle pati. “Tā nav taisnība, ka nevienam citam raidījumam tādu reklāmu nav bijis. Es esmu gājis pat uz tirgu staidzināt cūku! Man vienkārši ir vajadzīgs šovs. Jūs acīmredzot neko nesaprotat no mārketinga,” viņš apmierināti nosaka. Tiesa, Ivanova vārdu ticamību mazina iepriekšējās saites ar Daugavpils domes saimnieku Elksniņu. Pērn septembrī elektronisko mediju uzraugs sodīja otru viņam daļēji piederošo raidstaciju “Divu krastu radio” ar 4000 eiro. Tā bija noslēgusi līgumu par raidījumiem ar Daugavpils pašvaldību, bet pretēji likumam to nenorādīja. Daugavpils domes pēc Re:Baltica pieprasījuma sagatavotajā informācijā redzams, ka šī sasaukuma laikā “Divu krastu radio” no tās saņēmis 79 tūkstošus eiro. Foto sociālajos tīklos Ivanovs ar Nagli un ziņu portāla nashrezekne.lv vadītāju piedalās prāta spēlēs komandā “Sarauj, Rēzekne”. Pēdējais – Jevgēņijs Sadovskis – tagad arī startē Elksniņa partijas sarakstā Rēzeknē. NEPLP ieskatā šoreiz viss bijis kārtībā, jo likums liedz kandidātiem vadīt raidījumus tikai pēc oficiālā kampaņas sākuma. KNAB Re:Baltica informēja, ka, ņemot vērā notikušo, birojs pārbaudīs “Sarauj, Latgale!” vēlēšanu ienākumu un izdevumu deklarāciju atbilstību likuma prasībām (visām partijām tāda birojā jāiesniedz 30 dienas pēc vēlēšanām). Birojs atzīst, ka partijas mēdz aģitēt jau pirms kampaņas sākuma. Līdz ar to pieaug slēptas politiskās aģitācijas risks, ko grūti pierādīt. Jau kopš rudens no milzīga plakāta pilsētas centrā uz rēzekniešiem lūkojas arī pilsētu līdz bankrotam novedušais eksmērs Aleksandrs Bartaševičs un Ainārs Šlesers, kuru partijas “Kopā Latvijai” un “Latvija pirmajā vietā” startē vienā sarakstā. Bartaševičs pilsētā ir visur – pagalmu sanāksmēs, sabiedriskos pasākumos, apsveikumos 8.martā un aicinājumos uz talku iedzīvotāju pastkastēs, un vairākās bezmaksas avīzēs. Kad viņš bija mērs, viņu popularizēja pašvaldības izdevums (Bartaševičs priekšvēlēšanu programmā solās to atjaunot) un raidstacija “Radio Rēzekne”, kur varēja klausīties garus viņa monologus. Kopš uz maksātnespējas sliekšņa esošo pilsētu pārvalda tehnokrātu administrācija, tas ir beidzies. Pēc Re:Baltica pieprasījuma izsniegtās ziņas rāda, ka Bartaševiča pašslavināšanās “Radio Rēzekne” pilsētniekiem šai sasaukumā izmaksājusi 78 000 eiro. Bartaševičs dominē arī Tiktokā, kur rosās arī “Sarauj, Latgale!” un “Progresīvo” vietējais līderis. Līdz pagājušajai nedēļai latviešu partijas bija faktiski neredzamas, bet tagad parādījušās arī pieturās, uz māju sienām un pastkastēs. “Mums it kā ir desmit saraksti, bet es visu laiku redzēju vienu, divus. Feisbukā tagad tā saucamās latviskās partijas sāk aktīvāk darboties, bet tas neizskatās pārliecinoši,” vērtē Lazdiņa. Nacionālās apvienības (NA) saraksta līdere Ērika Teirumnieka Re:Baltica skaidroja, ka partija pilsētā saskārusies ar divām problēmām – naudas un laika trūkumu kampaņai, kā arī īpašnieku atteikšanos izvietot reklāmas. “Bartaševičam vienīgais darbs ir kandidēt vēlēšanās, mēs visi esam algotu darbu strādājuši cilvēki. Un arī naudas mums nav daudz. Skatoties uz viņa partijas reklāmas apjomiem, es, godīgi sakot, nesaprotu, no kurienes,” viņa saka. “Labās reklāmas vietas bija izpirktas jau rudenī. Tagad mums sāk atteikt arī dažas sarunātās, liekot saprast, ka mēs neesam vēlami.” Viņa solās informāciju publiskot pēc vēlēšanām, kad vērtēs kampaņu. Tagad esot sadrukāti reklāmas materiāli un pēdējās trīs nedēļās partijas centīšoties pārliecināt šaubīgos. “Daļu te pārliecināt nevar, viņi jau sen ir izlēmuši, ka balsos par Bartaševiču,” viņa saka. LSM uz iztaujāšanu pirms vēlēšanām bija uzaicinājis visu desmit partiju pārstāvjus, lūdzot izklāstīt prioritātes un novilkt arī sarkanās līnijas. Studijā viesos bijis uzņēmējs, jaunietis un nevalstiskā sektora pārstāvis.Vēlāk teikuši paldies, jo kļuvis skaidrāks, par ko balsot. “Cilvēki ne jau no partiju programmām iepazīstas, bet no partiju līderu tekstiem,” rezumē Lazdiņa. “Tā kā mums mediju situācija ir tāda, kāda nu ir, rēzeknietim atliek iet CVK mājas lapā un studēt programmas. Bet šaubos, ka daudzi no viņiem to darīs.” Autore Sanita Jemberga, Re:Baltica Foto: Tenis Bikovskis Ilustrācijas: Miko Rode, Re:Baltica Tehniskais atbalsts: Madara Eihe",
      • "pubDate": "2025-05-16 04:00:00",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://f12.pmo.ee/hCMrkfh0C7J4ZCSvA9g6W087Rt0=/480x270/smart/nginx/o/2025/05/15/16847286t1h5a2e.png",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "tvnet",
      • "source_name": "Tvnet",
      • "source_priority": 423722,
      • "source_url": "https://www.tvnet.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/tvnet.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": true
      },
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "3a3332237a39331bdc0d2aac6178a1d2",
      • "title": "В закон «О подакцизном налоге» внесены существенные изменения",
      • "link": "https://telegraf.lv/ekonomika/item/9180546-v-zakon-o-podaktsiznom-naloge-vneseny-sushchestvennye-izmeneniya",
      • -
        "keywords": [
        • "экономика"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "В четверг депутаты Сейма в окончательном чтении приняли поправки к закону «О подакцизном налоге», согласно которым в будущем латвийским предприятиям не потребуется специальное разрешение (лицензия) для операций с подакцизными товарами, находящимися за пределами Латвии и не предназначенными для ввоза или получения в стране, сообщает ЛЕТА.Поправки рассматривались в срочном порядке.В соответствии с принятыми изменениями, лицензия также не потребуется для операций с подакцизными товарами, которые перевозятся транзитом через территорию Латвии, а также если нелицензированное лицо вывозит такие товары со склада, принадлежащего другому лицу, в другую страну ЕС, экспортирует их, реализует другому нелицензированному лицу в пределах склада или в другом подакцизном складе, либо продаёт их держателю склада.Как поясняет Минфин, с развитием цифровизации появились возможности для удалённых операций с подакцизными товарами. Латвийский предприниматель может, например, закупить подакцизный товар в одной стране ЕС и доставить его получателю в другой стране ЕС, не перемещая товар физически через Латвию.С точки зрения применения акцизного налога, такая деятельность до сих пор считалась коммерческой операцией с подакцизными товарами, и требовала получения лицензии, даже если товар физически никогда не находился в Латвии.В числе прочего закон будет дополнен нормой, регулирующей полное уничтожение или безвозвратную утрату подакцизных товаров вследствие форс-мажора или с разрешения компетентных органов другой страны ЕС — такие случаи не будут считаться передачей товара в потребление, и акцизный налог не взимается.Также Кабинету министров поручено определить порядок, в котором подакцизный налог не применяется к табачным изделиям, используемым одобренным держателем склада для контроля качества продукции или производства табачных изделий, не являющихся подакцизными товарами в Латвии.Кроме того, от уплаты налога освобождаются акцизные марки, утраченные по причине непреодолимой силы, если этот факт подтверждён соответствующими документами надзорных и контрольных органов.От налога также освобождаются алкогольные напитки, используемые держателем склада для проверки их качества.Бюджетная комиссия Сейма также поддержала предложение Минсельхоза снизить финансовую нагрузку на фермеров по расходам на топливо.В частности, увеличена норма топлива, освобождённого от акциза: – для садоводства и ягодников — до 180 литров на гектар вместо прежних 130 литров; – для овощеводства — до 290 литров на гектар вместо 130 литров; – для растениеводства сохранена прежняя норма — 100 литров на гектар.Для луговых площадей (включая те, что находятся под контролем биологического сельского хозяйства), если обеспечена плотность не менее 0,5 условной крупной рогатой единицы на гектар, освобождение составит 180 литров на гектар вместо прежних 130.Если плотность скота составляет не менее 0,4 условной единицы на гектар, освобождение предусмотрено в объёме 145 литров на гектар (вместо 130 литров).",
      • "content": "В четверг депутаты Сейма в окончательном чтении приняли поправки к закону «О подакцизном налоге», согласно которым в будущем латвийским предприятиям не потребуется специальное разрешение (лицензия) для операций с подакцизными товарами, находящимися за пределами Латвии и не предназначенными для ввоза или получения в стране, сообщает ЛЕТА. Поправки рассматривались в срочном порядке. В соответствии с принятыми изменениями, лицензия также не потребуется для операций с подакцизными товарами, которые перевозятся транзитом через территорию Латвии, а также если нелицензированное лицо вывозит такие товары со склада, принадлежащего другому лицу, в другую страну ЕС, экспортирует их, реализует другому нелицензированному лицу в пределах склада или в другом подакцизном складе, либо продаёт их держателю склада. Как поясняет Минфин, с развитием цифровизации появились возможности для удалённых операций с подакцизными товарами. Латвийский предприниматель может, например, закупить подакцизный товар в одной стране ЕС и доставить его получателю в другой стране ЕС, не перемещая товар физически через Латвию. С точки зрения применения акцизного налога, такая деятельность до сих пор считалась коммерческой операцией с подакцизными товарами, и требовала получения лицензии, даже если товар физически никогда не находился в Латвии. В числе прочего закон будет дополнен нормой, регулирующей полное уничтожение или безвозвратную утрату подакцизных товаров вследствие форс-мажора или с разрешения компетентных органов другой страны ЕС — такие случаи не будут считаться передачей товара в потребление, и акцизный налог не взимается. Также Кабинету министров поручено определить порядок, в котором подакцизный налог не применяется к табачным изделиям, используемым одобренным держателем склада для контроля качества продукции или производства табачных изделий, не являющихся подакцизными товарами в Латвии. Кроме того, от уплаты налога освобождаются акцизные марки, утраченные по причине непреодолимой силы, если этот факт подтверждён соответствующими документами надзорных и контрольных органов. От налога также освобождаются алкогольные напитки, используемые держателем склада для проверки их качества. Бюджетная комиссия Сейма также поддержала предложение Минсельхоза снизить финансовую нагрузку на фермеров по расходам на топливо. В частности, увеличена норма топлива, освобождённого от акциза: – для садоводства и ягодников — до 180 литров на гектар вместо прежних 130 литров; – для овощеводства — до 290 литров на гектар вместо 130 литров; – для растениеводства сохранена прежняя норма — 100 литров на гектар. Для луговых площадей (включая те, что находятся под контролем биологического сельского хозяйства), если обеспечена плотность не менее 0,5 условной крупной рогатой единицы на гектар, освобождение составит 180 литров на гектар вместо прежних 130. Если плотность скота составляет не менее 0,4 условной единицы на гектар, освобождение предусмотрено в объёме 145 литров на гектар (вместо 130 литров).",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:59:16",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://telegraf.lv/media/k2/items/cache/419a1c384c123d22b6fdcd5f5128ddd0_S.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "telegraflv",
      • "source_name": "Telegraflv",
      • "source_priority": 1721566,
      • "source_url": "https://telegraf.bb.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/telegraflv.png",
      • "language": "russian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "edd9880f8ed92acd90287725f4144e9b",
      • "title": "\"Tas ritenis vēl arvien nav apstājies,\" - aktieris Juris Kalniņš dzīvi salīdzina ar vilcienu",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/izklaide/653845-tas-ritenis-vel-arvien-nav-apstajies-aktieris-juris-kalnins-dzivi-salidzina-ar-vilcienu",
      • -
        "keywords": [
        • "izklaide"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Četrus vakarus nedēļā ar TV3 seriāla \"Nemīlētie\" starpniecību pie skatītājiem ierodas aktiera Jura Kalniņa atveidotais mafijas boss Alfrēds.",
      • "content": "foto: publicitātes (Kristaps Liepa) \"Tas ritenis vēl arvien nav apstājies,\" - aktieris Juris Kalniņš dzīvi salīdzina ar vilcienu Slavenības Šodien 06:58 \"Tas ritenis vēl arvien nav apstājies,\" - aktieris Juris Kalniņš dzīvi salīdzina ar vilcienu Sarmīte Pujēna Žurnāls \"Rīgas Viļņi\" Četrus vakarus nedēļā ar TV3 seriāla \"Nemīlētie\" starpniecību pie skatītājiem ierodas aktiera Jura Kalniņa atveidotais mafijas boss Alfrēds. \"Tas ritenis vēl arvien nav apstājies,\" - aktieris... Žurnāls \"Rīgas Viļņi\" aicinājis aktieri uz sarunu gan par darbu seriālā, gan citām Baltezera krastā mītoša pensionāra «mierīgās» dzīves nodarbēm. Seriālā «Nemīlētie» esat Alfrēds – mafiozo, visai aukstasinīgs kriminālās pasaules spēlētājs. Nācies gan slepkavot, gan mirušā brāļa bērnus audzināt, gan par galantu kavalieri iztaisīties. Jums kā profesionālam aktierim viss pa spēkam, taču kā sadzīvojat ar tādu tēlu? Jā, esmu iesaistījies – pēkšņi parādījos kā iepriekš nevienam nezināms brālis. Bet arī pirms tam biju mazliet saskāries ar seriālu, jo vedu uz filmēšanu savu mazdēlu, kuram bija neliela epizodīte septītās sezonas beigās. Cilvēka dabā agri vai vēlu tās «labās» īpašības izpeld laukā, nekur tu nedēsies ( smejas ), bet, ja man jāsaka godīgi, Alfrēds ir mana pirmā rolle, kurā es tiešām esmu riebeklis. Teātrī, sevišķi – komēdijās, drāmās, kurās esmu spēlējis – tik slikts neesmu bijis! Bet visam dzīvē pienāk sava reize. foto: Publicitātes Seriālā \"Nemīlētie. Nolādētie\". Tad jau izgaršojat šo nelieša lomu? Protams! Nekāda vaina! Tas jau vienmēr tā. Labi, ir Romeo un Džuljeta, okei, labi, bet ir taču arī Tibaldi un Merkucio, tās odziņas! ( Smejas .) Esat viens no aktieriem, kam ir lielākā seriālu pieredze Latvijā. Piemēram, «Rīgas gambīts», «Rīgas vārti», «Sarkanais mežs», tagad «Nemīlētie». Lomas – no valstsvīriem līdz bandītiem. Kura filmēšanās pieredze pašu saistījusi visvairāk? Jūsu nosaukto daudzsēriju filmu «Rīgas gambīts» un «Sarkanais mežs» režisors bija Armands Zvirbulis, un jāteic, ka aktieru vidē Armands ārkārtīgi augstu kotējas ar to, ka viņš pie katra tēla strādā ļoti rūpīgi. Es saprotu, ka viņam bieži ir konflikts ar pasūtītāju, jo neiekļaujas termiņos, pārtērē budžetu un tamlīdzīgi, bet rezultāts vienmēr ir tāds, ka par to, kas notiek ekrānā, ir gandarījums. Pie Armanda vienmēr ir bijis ārkārtīgi patīkami strādāt – vide, atmosfēra. Taču iepriekš man seriālos bijis jāpiedalās epizodiski, runājot par «Nemīlētajiem», šis nu ir ilgstoši. Un te klāt mazliet ir tāda «fabrikas smaka». Vieni aktieri brauc no Liepājas, otri netiek citās dienās, trešie uz objektu atskrien starp izrādēm. Reizēm dienā jāuzfilmē piecpadsmit ainas, un izstiepies vai saraujies, bet tām ir jābūt gatavām. Bieži vien jāpaļaujas uz intuīciju, jo nav laika izstrādāt kadru, izrunāt visu līdz galam. Ģenerālās līnijas izrunājam, un uz tevis paša sirdsapziņas paliek, cik tu labi to izdari. Darbs ir darbs, tā ir profesija. Ja tu sāc virpot skrūvi, tu nevari apstāties pusceļā un izvirpot tikai vienu daļu, otru – eh, nu gan jau kaut kā! Jaunākās Populārākās Izklaide Šodien 06:58 \"Tas ritenis vēl arvien nav apstājies,\" - aktieris Juris Kalniņš dzīvi salīdzina ar vilcienu Pastaiga Šodien 06:45 \"Andele Mandele\" radītāja Līva Jaunozola: \"Mans mīļākais stils ir 90. gadi\" Izklaide Šodien 06:38 Izcilā Jeļena Prokopčuka Rīgā skries savu pirmo un pēdējo maratonu 188 Par veselību Šodien 06:28 Blaugznas var būt sākums kam nopietnākam – vai tu zini, kas tās izraisa? Sports Šodien 06:12 No kautiņiem līdz tiesnešu aizskaršanai. Ar kampaņu un arbitru skolu uzlabo Latvijas basketbola vidi Skatīt vairāk Teicāt, ka ar «Nemīlētajiem» esat kopā visilgāk. Vai esat iejuties jau tā, ka to var saukt par seriāla ģimeni un dzīvi? Ģimene? Kā lai saka – riebeklim riebīga ģimene ( smejas ). Tāpēc seriāls saucas «Nemīlētie», tur neviens nevienu īpaši nemīl. Tur ir visādas rīvēšanās, konflikti un kašķēšanās. Ģimene ir kupla, visi jauni. Kā jūtaties starp tik daudz jauniem cilvēkiem? Jā, pamatā ir jaunieši, ļoti daudz jauniešu! Vienīgi Mārtiņš Vilsons vēl ir manos gados. Nu, es kā tāds barvedis, kas pārņēmis visu brāļa rūpalu, kuram līdzi nāk mantojums – četri bērni, trīs dēli un meita. Gribi vai negribi, viens ir labāks, otrs sliktāks, katrs ar savu raksturu, un tev viņi jāpieņem tādi, kādi ir, jo esmu brālim apsolījis rūpēties par viņiem. Kas attiecas uz jauniešiem kā kolēģiem, tad jāatzīst, ka mums ir ļoti maz laika, lai runātu par ārpusdarba lietām. Tās sarunas ir diezgan formālas: «Ko dari? Pie kā strādā? Kad būs gatavs?» Apmēram tādā līmenī. «Nemīlētajos» ir aina, kurā Alfrēds piespiedis brāļameitu piedalīties sava kādreizējā kompanjona, ko pats nošāvis, vilkšanā uz mežu, bedres rakšanā un līķa iemešanā bedrē. Kā tiekat galā ar šādām epizodēm? Vai nav grūti? Kaut kas tāds bija... Godīgi sakot, es to motivāciju, kāpēc viņš iesaista to jauno meiteni tādās riebeklībās, līdz galam nesapratu. Bet tā ir uzrakstīts, un neko nevar darīt, bija jāpieņem ļoti lietišķi – līķis ir, vaļā jātiek, krāmējam mašīnā, vedam, rokam. Nu, viss, cauri ( smejas ). Bet, ja runā par grūtībām, tad grūtākās ir kaut kādas emocionālās lietas, kas tevi aizskar, kad parādās jūtas, kas tev ir, neraugoties uz to, ka esi riebeklis. Arī riebekļiem ir lietas, kāds skeletiņš skapī, par kuru viņi negrib runāt. To ir visgrūtāk psiholoģiski pamatoti parādīt. Kur notiek filmēšana? Objekti ir dažādi. Mana darbošanās vairāk ir tā sauktajā Kogana mājā, tā atrodas Līčos, pie Ērgļu ceļa, kur ir privātmāju rajons. Vienā no mājām saimnieki ļauj mums darboties. Protams, ir kafejnīcas, ielas, iestādes. Jauniešiem iznāk vairāk ņemties pa dažādiem dzīvokļiem. Vai ir arī kāda jautrība šī skarbā seriāla filmēšanas laikā? Bez jautrības jau nevar! Viens otru ķeram uz zoba, ja iznāk pārteikšanās vai aizmirstas teksts. Bieži vien teksta ir tik daudz, ka tev dienas laikā galvā jāiedzen vesels Talmūds. Mājās, protams, izlasi, bet nevar jau vienā reizē atcerēties 40 lappuses, tāpēc nereti aizmirstas un tad ir jāmēģina kaut kā izlīst, un tur jau bieži vien rodas dažādas komiskas situācijas, kurām nav nekāda sakara ar darbību, kas tajā brīdī vajadzīga. Kaut kas ir katru dienu. foto: publicitātes (Kristaps Liepa) \"Tas ritenis vēl arvien nav apstājies,\" - aktieris Juris Kalniņš dzīvi salīdzina ar vilcienu Vai esat skatījies arī «Nemīlēto» pirmās sezonas, kad pats vēl nefilmējāties? Esmu ārkārtīgi kūtrs Latvijas programmu skatītājs, jo mums Baltezerā kādus piecus gadus Latvijas televīzija vispār nebija iespējama, jo bijām nezonā – ne «četri gā», un pat ne «trīs gā». Tā atmetām ar roku, kamēr tehnoloģijas gāja uz priekšu, un nu kādu otro gadu beidzot varam skatīties arī Latvijas kanālus. Tāpēc arī par seriāliem man ir diezgan miglains priekšstats. Pirmā filmēšanas sezona «Nemīlētajos» man pagāja, tikšanās reizēs ar kolēģiem ātri noskaidrojot, kas es tev esmu un kas tu man esi, vai tu man patīc, vai es tev patīku ( smejas ). Kā spējat būt tik labā formā 72 gados? Vai jaunības sportiskais rūdījums palīdz? Pats brīnos. Es velku ( smejas )! Tas ir apmēram tāpat kā teātrī – tev ir kaut kāda vaina, muskulis sarauts vai mugura sāp, ka knapi vari no trolejbusa izkāpt vai pa kāpnēm uzkāpt, bet, tikko atveras priekškars un jāiziet uz skatuves, viss pazūd, tu visu izdari. Beidzas izrāde, tu nonāc no skatuves nost, un tu esi grausts. Būtībā viss jau ir galvā. Kā ar fiziskajām aktivitātēm? Nemitīgi iznāk ar tām nodarboties! Tas ir neizbēgami. Baltezerā dzīvojam, tur ir malka jāzāģē un jāskalda, ar suni jāskraida pa āru. Paliks siltāks, pārcelšos uz riteni, droši vien braukšu uz Rīgu ar riteni. Ieminējāties, ka vai katru dienu braucat uz darbu, uz Podnieka studiju. Kas tur notiek? Būtībā tas ir otrs darbs, ko jau gadiem daru, – pilnās dublāžas. Pašlaik viena Vispasaules baptistu organizācija studijai ir pasūtījusi Holivudā uzņemtas daudzsēriju TV filmas par Jēzus dzīvi pilnu dublāžu latviešu valodā. Seriāls, kuram ir nu jau piecas sezonas, katrā pa astoņām sērijām, saucas «The Chosen» («Izredzētais»). Mēs pašreiz strādājam pie trešās sezonas, un es esmu tas, kurš vada visu ieskaņošanas darbu – meklēju aktierus, rediģēju tekstus, arī pats atsevišķas lomas ierunāju. Tas ir nopietns darbs, un, ja man uz katru lomu vajadzētu savu aktieri, tad būtu nepieciešami 146 aktieri. Es iztieku ar 30–40 aktieriem. Man viss iet matemātiski – ja astoņas sērijas, tad ir 50 000 vārdu, un tie mums ir jādabū iekšā. Piemēram, trešajā sezonā Jēzum bija astoņi tūkstoši vārdu. Tas ir ārkārtīgi daudz, lai to normāli ieskaņotu, vajadzīgas septiņas dienas pa sešām stundām darba katrā. Tādējādi uz vienu sezonu aiziet vismaz divi trīs mēneši. Kad būsim pabeiguši, filmu bez maksas varēs skatīties šīs organizācijas \"YouTube\" kanālā, kur jau ir atrodamas dublāžas kādās trīsdesmit pasaules valodās. Tas nav «A» kategorijas seriāls, kā «Soprano», bet nav arī ziepene, es teiktu, «B» kategorija ar plusa zīmi. Vai joprojām ar sievu Katrīnu Pasternaku ierunājat TV filmas un seriālus? Ļoti reti. Pie Gunta Krivma, ir tāda studija «Tantuki Production»... Bet kam? Es pat īsti nezinu, kam rakstām. Esam tik daudz to darījuši, tik dažādām kompānijām, ka es pat vairs nesekoju līdzi. Bijām paši pirmie, kas to sāka darīt, tas bija 1992. gads. Mācījāmies, bija tāds Normunds Deinats, skaņu operators, Jānis Rušenieks un viņa sieva Žanete, kas par to visu gādāja. Pusotru stundu garu filmu sākumā rakstījām trīs stundas, līdz vispār sapratām, ko un kā darīt. Jo tur ir sava skunste, kā to darīt. Piemēram, dublējot, elementāri var uztaisīt pavisam citu filmu. Tāpēc visu laiku otrpus ekrānam bija šie trīs cilvēki, kas skatījās un pa laikam teica: «Stop! Nē, tie aktieri jau to ir izdarījuši, jums nevajag neko papildināt!» Jūsu tandēmu skatītāji ļoti gaida, jo tās filmas, ko esat ierunājuši, var skatīties ar baudu, taču tagad aktierus mēdz aizvietot mākslīgais intelekts. Vai jūs tas arī skāris? Teiksim tā, es parasti salīdzinu dzīvi ar vilcienu, un mēs ar savām balsīm acīmredzot jau sēžam šī vilciena pēdējā vagonā ( smejas ). Visa tehnika iet uz priekšu, un atceros, pirms pusgada atradu kādu TV kanālu, kas caur satelītiem nāk iekšā pie mums, Baltezerā, ar ļoti labām filmām latviešu valodā. Nopriecājos, jo dažas nebiju redzējis, ieslēdzu, bet pēc desmit minūtēm izslēdzu. Tas vienkārši nebija baudāms. Kādas patlaban ir jūsu attiecības ar teātri? Darba pietiek! Darbojos pie Rēzijas Kalniņas, viņas teātrī «OratoriO», un kā Rēzija saka, esmu viens no diviem viņas štata darbiniekiem ( smejas ). Četras izrādes tur ir iestudētas, no kurām divas jau ir nospēlētas. Es piedalījos trijās, no kurām divas – «Tagad un tad» un «Viņa – viņš – viņa?» – vēl ir aktīvajā repertuārā. Vēl arvien ir «Tobāgo!», nu jau otrais laidiens, tur es piedalos. Ar producentu Sandi Mohovikovu un režisoru Rolandu Atkočūnu strādājam pie jauna darba – kādreiz Dailes teātrī bija tāds «Kvartets», stāsts par četriem izbijušiem operdziedātājiem. Tagad taisām izbraukuma izrādi ar Guntu Virkavu, Indru Burkovsku, Mārtiņu Vilsonu un mani. Maijā vajadzētu būt gatavai. Esat arī profesionāls režisors. Vai vēl kaut kur bez Podnieka studijas liekat lietā šo profesiju? 1993. gadā es sev pateicu «nē» un režijai pieliku punktu. Ar Kati aizgājām no teātra pavisam prom. Apsolīju sev, ka ar šo lietu [režiju] vairs nenodarbošos, bet diemžēl jau divreiz esmu solījumu pārkāpis. Pēdējoreiz, kad kopā ar Voldemāru Šoriņu brīvdabai uztaisīju Jaunsudrabiņa «Jo pliks, jo traks». Un droši vien jau tas būs jādara vēlreiz, jo Rēzijai, kā mēdz teikt, dzērumā apsolīju, ka uztaisīšu vienu izrādi ( smejas ). Kāda ir sajūta – būt tik pieprasītam? Kad gāju prom no teātra, domāju, nu sākšu baudīt to pensionāra dzīvi. Nepagāja ne pusgads, kad darba bija divas, trīs reizes vairāk nekā tad, kad biju teātrī. Un tas ritenis vēl arvien nav apstājies. Vai gribētu, lai apstājas? Droši vien, ka ne. JURIS KALNIŅŠ Dzimis 1952. gada 1. decembrī Siguldā. No 1977. līdz 2017. gadam – Dailes teātra aktieris. «Spēlmaņu nakts» balva (2000) kā labākajam aktierim otrā plāna lomā. Latvijas Radio diktors: 1981.–1985. gads. TV: raidījuma «Labvakar, Latvija!» vadītājs (2012). Patlaban seriālā: «Nemīlētie. Nolādētie».",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:58:59",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/14/3264384/1000x620_jpg.jpg?v=1747227430",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "1b6b315b5c85c51d1daba319c62719d0",
      • "title": "\"Andele Mandele\" radītāja Līva Jaunozola: \"Mans mīļākais stils ir 90. gadi\"",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/pastaiga/654621-andele-mandele-raditaja-liva-jaunozola-mans-milakais-stils-ir-90-gadi",
      • -
        "keywords": [
        • "pastaiga"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Līva Jaunozola savā ikdienā iedvesmojas no kvalitatīvas vintāžas modes un izsmalcinātām detaļām, kas ļauj izcelties bez pārmērīgas uzbāzības. Viņas stils ir kombinācija starp drosmīgu 90. gadu krāšņumu, zvaigžņu rakstiem un elegantu nosvērtību.",
      • "content": "Publicitātes foto, no privātā arhīva Cilvēki Šodien 06:45 \"Andele Mandele\" radītāja Līva Jaunozola: \"Mans mīļākais stils ir 90. gadi\" Ieva Broka Pastaiga Līva Jaunozola savā ikdienā iedvesmojas no kvalitatīvas vintāžas modes un izsmalcinātām detaļām, kas ļauj izcelties bez pārmērīgas uzbāzības. Viņas stils ir kombinācija starp drosmīgu 90. gadu krāšņumu, zvaigžņu rakstiem un elegantu nosvērtību. “Ņemot vērā manu ikdienas nodarbošanos un konstantu būšanu – kaut arī virtuāli – starp apģērbiem, esmu kļuvusi diezgan imūna pret iepirkšanos. Man ir pāris iemīļotu, ļoti apzināti iegādātu lietu, kas kalpo gadiem. Un, ja retu reizi paslīd kāja spontāna pirkuma virzienā, lielākoties šī lieta noguļ garderobē, līdz es to pārdodu,” neslēpj uzņēmēja, apģērbu tirgošanas platformas “Andelemandele” radītāja Līva Jaunozola. Neko negludināt Nebūšu īpaši oriģināla: apģērbu es vērtēju pēc kvalitātes. Nereti izvēlos arī kādu luksusa zīmola vintāžas versiju, jo tāda iepirkšanās ir vēl interesantāka. Man svarīgi, lai apģērbs būtu no kokvilnas vai zīda un tā sastāvā nebūtu poliestera. Bet pats svarīgākais – lai tas nebūtu jāgludina. Gludināšana man šķiet fantastiski bezjēdzīgs laika patēriņš, turklāt burzīgām drēbēm ļoti jāseko līdzi arī valkāšanas laikā. Dabīgs materiāls un neburzās – tas vien jau ir izaicinājums, ko tādu veikalos atrast! Man skapī ir konkrēts drēbju pakaramo skaits: ja ko jaunu nopērku, tieši tikpat vienību man ir arī jāpārdod. Tā kā pašai ļoti nepatīk nodarboties ar tirgošanos, izmantoju “House of Andelemandele” pakalpojumu – tad garderobes saturu izpārdod manā vietā, un es tikai samaksāju procentus par pārdoto. Mīļākais tērpu dizainers “Bottega Veneta”. Patīk, ka šis zīmols neuzbāžas ar saviem logotipiem un to var atpazīt pēc pinuma. Vismīļākās man ir “Bottega” kurpes, ko esmu nopirkusi jau piecus pārus – vienu un to pašu modeli, tikai dažādās krāsās. Bottega Veneta. Publicitātes foto Simpātisks šķiet “Loewe” – tāds hipijisks un ikdienā valkājams. “Balenciaga” man arī patīk ar savu nobružājumu un caurumiem. Taču ļoti svarīgi, lai logotipi neklāj visu audumu. Nesen “nomedīju” sacaurumotu krekliņu un vēl ar dzīvnieku printu. Bingo! Man patīk kvalitatīvi zīmoli, bet svarīgi, lai tie nebāžas virsū ar savu identitāti un nenomāc valkātāju. Ja man par to jautātu vēl pirms gada, es noteikti atbildētu, ka mans mīļākais zīmols ir “Prada” un “Miu Miu”, bet nu ažiotāža, kas patlaban norisinās ap “Miu Miu”, man liek nogaidīt mierīgākus laikus. Balenciaga. Publicitātes foto Sarkans jaguārs Atzīšos – mans mīļākais stils, kas joprojām fascinē savā bezgaumības līdzsvarā, ir deviņdesmitie: “Versace” modes skates, Klaudija Šīfere... Ja kliedzoši, tad lai tas ir 90. gadu kliedziens. Varbūt tāpēc man dārgumu lādītē stāv arī 1991. gada auto, un tas ir jaguārs. Līva Jaunozola. No privātā arhīva Somas Uz somām lūkojos kā uz investīciju. Pētu, kam nekrītas cena arī otrreizējā tirgū, mēģinu uztrāpīt modelim, kura aktualitāte nezudīs un dizains neraksturos konkrētu laika posmu vai īslaicīgu trendu (piemēram, kā “Dior” “Saddle bag”). Pašlaik nēsāju “Loewe” “Flamenco bag”, jo atkal jau uzrunā tas, ka nav uzbāzīgu logotipu. No klasikas esmu iecienījusi “Chanel”, to izmantoju vien īpašos gadījumos un rūpīgi glabāju, jo zinu, ka “Chanel” somas vērtība nekad nekritīsies. Bet vismīļākā man ir supernobružāta “Chanel” soma, kurai jau ir gadi astoņpadsmit un parādījušās krunciņas un raksturs. Izvēloties somas, skatos, lai tām nav spožas zelta ķēdes, lai metāls izskatās kā nosūbējis un logotips – knapi manāms. Jaunākās Populārākās Pastaiga Šodien 06:45 \"Andele Mandele\" radītāja Līva Jaunozola: \"Mans mīļākais stils ir 90. gadi\" Izklaide Šodien 06:38 Izcilā Jeļena Prokopčuka Rīgā skries savu pirmo un pēdējo maratonu 188 Par veselību Šodien 06:28 Blaugznas var būt sākums kam nopietnākam – vai tu zini, kas tās izraisa? Sports Šodien 06:12 No kautiņiem līdz tiesnešu aizskaršanai. Ar kampaņu un arbitru skolu uzlabo Latvijas basketbola vidi Sievietēm Šodien 06:11 \"Polise būtu noderējusi, bet man to dekrētā neatjaunoja...\" Māmiņa jautā, vai tā vispār drīkst? Skatīt vairāk Zvaigznes Esmu kā apsēsta ar zvaigžņu rakstu. Pat manu mīļāko smaržu flakons ir zvaigznes formātā. Kolīdz ieraugu kaut ko ar zvaigznēm, mana sirds ietrīsas, tomēr jebkuru zvaigžņu pirkumu nostopēs poliestera klātbūtne. Publicitātes foto Pieci pāri Kā jau teicu, ir viens konkrēts “Bottega Veneta” kurpju modelis, kas man ir piecās dažādās krāsās, un tagad ķeru stresu, ka to vairs neražo, – nezinu, ko man vilkt kājās nākamos dzīves gadus, kad šīs novalkāsies. Augstpapēžu apavus varu uzvilkt tikai platformas formātā. Aukstajā sezonā tiem jābūt platformas zābakiem, lai pēdas nebūtu pie zemes. Varu paslavēt “Prada” neilona materiāla zābakus, kas brīnumainā kārtā “uzvedas” kā no ādas radīti un elpo. Uz ziemas rīta peldēm velku “Ugg”, bet citur ar tiem gan nerādos. Manuprāt, sieviešu kājām ļoti nekomplimentējoši apavi. Toties silti un ērti. Matu lente Mans galvenais aksesuārs pie jebkura apģērba ir liela matu lente – tas ir mans rokraksts jeb paraksts arī tad, ja uzvelku hūdiju. No klasiskajām rotām valkāju tikai auskarus un retu reizi kā akcentu varu uzlikt rokassprādzi. Man ir burvīga juveliera Pēteras Ripas rotu kolekcija, ko uzdāvinājis dzīvesbiedrs, pāris “Chanel” auskaru, kam motīvā ir zvaigznes elements, un tas arī viss. Agrāk rotas lietoju daudz, tagad vislabāk jūtos vispār bez aksesuāriem. Kolīdz uzkaru kādu rotu kaklā, jūtos kā Ziemassvētku eglīte, kas es tomēr nevēlos būt. Veikali Speciāli pa veikaliem Latvijā nestaigāju – tikai tad, ja nepieciešamas bāzes lietas. Tad vienmēr ļoti operatīvi kaut ko sev atrodu “Arket” un “Cos”, kam ir gana kvalitatīvas preces. Varu ieiet pēc nepieciešamā arī “Zara”. Taču ir veikalu veikals, kurā es vienmēr ieeju, kad esmu Parīzē, – “Dries Van Noten” Senžermēnas rajonā. Varu arī neko nenopirkt, bet man patīk tur ieiet un pakaifot. Publicitātes foto Iecienītākais internetveikals ir “Vestiaire Collective” – stundām ilgi varu klejot pa vintāžas pērļu dzīlēm. Tagad organizēju 90. gadu stila balli Benjamiņu namā un tālab “nomedīju” sev unikālu 1992. gada Džanni Versačes kleitu. Arī pa “Net-A-Porter” varu dzīvoties ilgi: salieku vēlamo wishlist, tad pagaidu, līdz nomierinos, un beigās parasti neko nenopērku. Esmu arī atkarīga no andelemandele.lv mēbeļu sadaļas – beidzamā trofeja, ko tur “nomedīju”, ir oriģinālā “Ligne Roset” “Togo” sofa. Un vispār vairāk laika tomēr pavadu interjera un mēbeļu, nevis apģērbu e-veikalos. Vīrietim “Cos” vīriešu nodaļa. Starp citu, tajā nereti nopērku kaut ko arī savām vajadzībām. Sporta apģērbs Zīmola “Casall” toņu gamma, kvalitāte un eleganta dzīvnieku apdruka – mana izvēle sporta nodarbībām. Kosmētika Ikdienā kosmētiku vispār nelietoju. Vai lūpu tonis nav padzisis, vai kāda sniegpārsla nepataisīs mani par pandu? Visas dienas garumā šādas mikroproblēmas mani nogurdina. Man ir pāris “Chanel” un “Sensai” bāzes lietu, bet tās lietoju varbūt reizi mēnesī. Publicitātes foto Pret krēmiem gan izturos izvēlīgi. Daudz ir izmēģināts, bet esmu palikusi uzticīga “La Mer” un vairs tālāk nemeklēju. Īpaši paslavēšu “La Mer” dekoltē krēmu, kura aromāts ir tik ļoti mans, ka smaržas dēļ to lietoju arī sejai. “La Mer” ķermeņa krēms–eļļa (“The Renewal Body Oil Balm”) arī ir obligāta manas ikdienas sastāvdaļa. Smaržas Kopš 14 gadu vecuma tās ir “Thiery Mugler” “Angel”. Ziemassvētkos dzīvesbiedram uzdāvāju “Maison Margiela” “Replica By the Fireplace”, un tās laikam ir pirmās smaržas, ar kurām sāku “piekrāpt” “Angel”. Visas citas smaržas, ko esmu mēģinājusi, man pēc pusstundas gribas nomazgāt, jo ar tām nejūtos savā ādā. Publicitātes foto Pie ādas Apakšveļas zīmols “Wolford”. Gan bāzes lietas, gan apakšveļa – viss te ir lakonisks, elegantos toņos, bez cakām un rišām. Bet pāri visam izcila, tiešām izcila kvalitāte. Es teiktu, ka “Wolford” ir mans topa kvalitātes zīmols arī bītlenēm un topiem. Ietekme Visvairāk manu stila izjūtu ietekmējusi bērnība, ko lielā mērā pavadīju Latvijas Nacionālā teātra kostīmu noliktavās un mammas šūšanas darbnīcā. Stilīgākā sieviete pasaulē Amerikāņu interjera dizainere Kellija Vērstlere (Kelly Wearstler). View this post on Instagram A post shared by Kelly Wearstler (@kellywearstler)",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:45:19",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/15/3266189/1000x620_jpg.jpg?v=1747317323",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "entertainment"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "51642ae4a28e8da3c43739f2d39daf7c",
      • "title": "Par divām ekipāžām Kortīnā d’Ampeco",
      • "link": "https://www.diena.lv/raksts/sports/ziemas-sports/par-divam-ekipazam-kortina-dampeco-14335961",
      • "keywords": null,
      • "creator": null,
      • "description": "Bobsleja izlases jaunajiem treneriem pirmā nopietnā atskaite būs olimpiāde.",
      • "content": "Divi bijušie piloti un viens ārvalstu speciālists olimpiskajā sezonā centīsies apliecināt savu varēšanu Latvijas bobsleja izlases treneru korpusā. Galvenā trenera pienākumus ir uzņēmies Emīls Cipulis, kuram palīdzēs Edgars Maskalāns un fiziskās sagatavotības treneris vācietis Ēriks Franke. Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretāre Janika Judeika atklāja, ka tikuši uzrunāti arī citi pretendenti. \"Bija pārrunas ar kandidātiem – kāds piekrita, un kāds atkal ne. Izsverot visus par un pret, tāpat arī kandidātu stiprās un vājās puses, vienojāmies, ka Cipulis šobrīd ir piemērotākais pretendents Latvijas bobsleja izlases galvenā trenera amatam.\" Cipulim palīdzēs cits bijušais pilots Edgars Maskalāns, bet pirmo reizi par fizisko sagatavotību Latvijas komandā būs atbildīgs ārzemju speciālists. Treneru korpusā strādās 35 gadus vecais Franke, kurš 2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs kā stūmējs Niko Valtera pilotētajā četrinieku ekipāžā izcīnīja sudraba medaļu. Franke uzrunāts, jo viņam ir cieša saikne ar Latviju. Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā (IBSF) par sociālajiem medijiem savulaik atbildīga bija Līva Oliņa, kura tagad ir Līva Franke. Bobsleja sabiedrībā abi iepazinās un pirms pāris gadiem apprecējās. Franke dzīvo gan Vācijā, gan arī Jelgavā. Ar jauno treneru korpusu vienošanās ir panākta uz nākamo sezonu. \"Esam izrunājuši, ka pēc viena gada abas puses vērtēs sadarbību. Protams, mērķis ir sadarboties ilgtermiņā un savlaicīgi domāt par 2030. gada olimpiādi.\" Pēc Janikas teiktā, Cipulim būšot tāda kā kapteiņa loma, kurš pārrauga visus procesus. \"Viņš būs ciešā kontaktā ar abiem pārējiem treneriem. Emīls atbildēs par komandas darbu, bet tajā pašā laikā strādās ar pilotiem, lai nodotu savas zināšanas viņiem. Trases trenera pienākumus pildīs arī Edgars Maskalāns, kuram jau ir iekrāta šāda veida pieredze darbā Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā. Tāpat Edgars strādās pie tehnikas uzlabošanas.\" Paredzams, ka darbu turpinās abi līdzšinējie mehāniķi Viesturs Pērkons un Oskars Berķis. Nākamās sezonas kalendārā nav iekļautas sacensības Ziemeļamerikā. \"Patlaban mēs orientējamies uz septiņiem Pasaules kausa posmiem, kuros notiks atlase uz Milānas un Kortīnas d’Ampeco olimpiskajām spēlēm,\" skaidroja Judeika. \"Startēsim ar divām divnieku un četrinieku ekipāžām, kuras pilotēs Jēkabs Kalenda un Renārs Grantiņš. Pēc pagājušās sezonas no stūmējiem neviens nav aizgājis, un ceram, ka būs arī papildinājums.\" Trešdien Daugavas vieglatlētikas manēžā Rīgā notika jauno bobslejistu atlase, uz kuru ieradās 15 pretendenti. Pēc galvenā trenera Cipuļa teiktā, ar trijiem izlases treneri ir gatavi sākt sadarbību. Jauno un perspektīvo bobslejistu meklējumi turpināšoties. Jūnijā bobslejistiem treniņnometne ieplānota Valmierā. Pirms gada par bobslejista karjeras beigšanu paziņoja divi vadošie stūmēji Dāvis Spriņģis un Krists Lindenblats. Uz jautājumu, vai pēc treneru maiņas iespējama abu atgriešanās, Judeika atbildēja: \"Pagaidām nekomentēšu, bet dzīvē viss ir iespējams.\" Pēc Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iniciatīvas programmā Milāna-Kortīna 2026 ziemas sporta veidu federācijām no valsts ir piešķirts finansējums, un bobslejistiem ir pavērusies iespēja iegādāties vienas divnieku un vienas četrinieku austrieša Valnera ražotās kamanas. Pēc jaunajiem atlases noteikumiem esot reālākas izredzes olimpiskajām spēlēm kvalificēties ar divām ekipāžām, jo nevarēs braukt uz Kortīnu d’Ampeco startēt tikai vienā disciplīnā, piemēram, divniekos. Provizoriskajā 2025./2026. gada sezonas Pasaules kausa kalendārā nav iekļauta Sigulda, taču, balstoties uz sekmīgo iepriekšējo gadu pieredzi, pirms pāris nedēļām LBSF saņēmusi piedāvājumu no IBSF decembrī rīkot vienu no diviem Lillehammerē paredzētajiem PK posmiem. \"Esam sazinājušies ar Izglītības un zinātnes ministriju par iespējamo līdzfinansējumu. Sacensību sarīkošana Siguldā mums būtu svarīga arī tāpēc, ka Pasaules kausa posmos norisināsies atlase uz olimpiskajām spēlēm. Gaidām atbildi no IZM un pēc tās saņemšanas informēsim IBSF,\" skaidroja Judeika. 22.–23.XI PK Kortīnā d’Ampeco 29.–30.XI PK Īglsā 13.–14.XII PK Lillehammerē 20.–21.XII PK Lillehammerē 3.–4.I PK Vinterbergā 10.–11.I PK Sanktmoricā 17.–18.I PK Altenbergā 16.–22.II OS Kortīnā d’Ampeco 7.–8.III PK Kēnigszē (PK – Pasaules kauss, OS – olimpiskās spēles) Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:45:00",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://cdn.diena.lv/media/2025/05/2/large/f7115b746306.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "diena",
      • "source_name": "Diena",
      • "source_priority": 2233931,
      • "source_url": "https://www.diena.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/diena.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "c24ff4f98e7bb92ea70fd89d6cf5b008",
      • "title": "Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs",
      • "link": "https://pmo.ee/8249653",
      • -
        "keywords": [
        • "laika ziņas",
        • "ciklons"
        ],
      • -
        "creator": [
        • "TVNET / LETA"
        ],
      • "description": "Piektdien daudzviet Latvijā gaidāms stiprāks lietus nekā ceturtdien, vietām arī snigs slapjš sniegs, prognozē sinoptiķi.",
      • "content": "Piektdien stiprākais lietus un slapjš sniegs būs no rīta un priekšpusdienā Vidzemē, tai skaitā galvaspilsētā, kā arī dienas vidū Kurzemē, prognozē sinoptiķi. Vidzemē un Kurzemē spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums par stipru lietu - nokrišņu daudzums var sasniegt 25 milimetrus. Vietām Vidzemes dienvidu daļā, īpaši Vidzemes augstienē, veidosies īslaicīga sniega sega. Sākot no valsts dienvidaustrumiem, mākoņu kļūs mazāk un uzspīdēs saule, kas veicinās gubu mākoņu veidošanos, pēcpusdienā un vakarā tie daudzviet atnesīs īslaicīgu lietu, iespējama arī krusa. Vējš pārsvarā būs lēns, bet zem lielākajiem gubu mākoņiem gaidāmas brāzmas līdz 18 metriem sekundē. Gaisa temperatūra pēcpusdienā un vakarā paaugstināsies līdz +6..+11 grādiem, dienvidaustrumu novados - līdz +12..+14 grādiem. Rīgā gaidāms stiprs lietus un slapjš sniegs, pēcpusdienā nokrišņi beigsies, bet pievakarē, uzspīdot saulei, iespējams īslaicīgs lietus. Pūtīs lēns mainīga virziena vējš. Gaisa temperatūra vakarpusē pakāpsies līdz +10 grādiem. Laikapstākļus nosaka ciklons. Atmosfēras spiediens 1007-1009 hektopaskāli jūras līmenī. Dažviet Vidzemē, īpaši Vidzemes augstienē, veidojas sniega sega, un 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā novērots sniegs uz zemes. Agrā rītā sniga arī vietām Latgalē, tai skaitā Rēzeknes apkaimē, bet sniega sega neveidojās. Tuvākajās stundās īslaicīga sniega sega gaidāma vietām Vidzemes dienvidu pusē, tā iespējama arī Rīgas tuvumā. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs 1953. gadā Kazdangā. Sniega biezums sasniedza piecus centimetrus. Hronikas vēsta, ka 1902. gada 28. maija naktī Latvijā uzsnigusi bieza sniega kārta, kas saglabājusies arī dienā. Savukārt 1951.gada 25. maijā Dagdā uzsnigusi desmit centimetrus bieza sniega sega.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:40:00",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://f9.pmo.ee/3ZnK6QAGSMw_Ud0qIvyL3DM_PP4=/480x270/smart/nginx/o/2025/05/15/16846184t1h51c3.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "tvnet",
      • "source_name": "Tvnet",
      • "source_priority": 423722,
      • "source_url": "https://www.tvnet.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/tvnet.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "23b0f004dee9657351f51d08940fec77",
      • "title": "Izcilā Jeļena Prokopčuka skries savu pirmo un pēdējo Rīgas maratonu",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/izklaide/654638-izcila-jelena-prokopcuka-skries-savu-pirmo-un-pedejo-rigas-maratonu",
      • -
        "keywords": [
        • "izklaide"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Neticēsiet, bet visu laiku titulētākā Latvijas garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka līdz šim vēl nekad Rīgas maratonā nav pieveikusi tieši maratona distanci! Un nu viņa 18. maijā starp tūkstošiem citu skrējēju būs uz starta līnijas.",
      • "content": "Svinīgā skrējienā atklāta Rimi Rīgas maratona sadarbība ar “Rīgas Viļņi” 78 Skatīt galeriju Rimi Rīgas maratona organizatori ar lepnumu paziņo par jaunu sadarbību – par maratona oficiālo mediju partneri kļuvusi izdevniecība \"Rīgas Viļņi\"! ... Slavenības Šodien 06:38 Izcilā Jeļena Prokopčuka skries savu pirmo un pēdējo Rīgas maratonu Juris Vaidakovs Žurnāls \"Kas Jauns\" Neticēsiet, bet visu laiku titulētākā Latvijas garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka līdz šim vēl nekad Rīgas maratonā nav pieveikusi tieši maratona distanci! Un nu viņa 18. maijā starp tūkstošiem citu skrējēju būs uz starta līnijas. Izcilā Jeļena Prokopčuka skries savu pirmo un pēdē... Četrdesmit astoņus gadus vecā divu bērnu māmiņa savas karjeras laikā likusi visai pasaulei runāt par Latviju kā par maratona lielvalsti. Prokopčuka 2005. gadā Osakas maratonā sasniedza Latvijas rekordu, kas līdz šim nav pārspēts, bet pēc tam divas reizes sensacionāli uzvarēja prestižajā Ņujorkas maratonā, kā arī uzrādījusi augstvērtīgus rezultātus pusmaratona distancē un desmit kilometru skrējienā. Pēc otrās atvases piedzimšanas Jeļenai veselības problēmas un bērnu audzināšana liedza turpināt profesionālās sportistes karjeru, viņa pievērsās jauno sportistu trenēšanai. Bet nu par godu Rīgas maratona 35. jubilejai Jeļena Prokopčuka vēl pēdējo reizi elites statusā Rīgā skries maratona distanci! Turklāt tā vienlaikus būs arī viņas pirmā reize, jo līdz šim Rīgas maratonā Jeļena noskrējusi tikai pusmaratonu un piecu kilometru distanci, to izmantojot kā gatavošanos citām sacensībām. foto: Zane Bitere/LETA Jeļena Prokopčuka jau reiz stājās uz starta Rīgas maratonā tieši maratona distancē, taču 2019. gadā izstājās. Līdz ar to Jeļena klasisko maratona distanci Rīgas maratonā vēl nav pieveikusi. Kā raksta žurnāls \"Kas Jauns\", tad \"Rimi\" Rīgas maratona veidotajā jubilejas stāstu sērijā sarunā ar organizatoru komandas vadītāju Aigaru Nordu Prokopčuka atzina, ka skriet Rīgas ielās viņai būs gan liels izaicinājums, gan atbildība, tāpēc tagad viņa tam nopietni gatavojas, trenējoties vismaz piecas reizes nedēļā. “Man ir ļoti liels prieks un lepnums, ka mums Latvijā, Rīgā, ir tāds brīnišķīgs augsta līmeņa notikums, kāds ir \"Rimi\" Rīgas maratons. Esmu skrējusi Ņujorkā, Bostonā, Čikāgā, Londonā, un, ja salīdzina, tad mēs esam līmenī!” uzsvēra Prokopčuka, kas līdz šim Rīgas maratonā klasisko distanci nebija veikusi: “Tas ir liels izaicinājums. Kad piedāvājāt šo iespēju, nevarēju atbildēt uzreiz – jā, es skriešu! Ilgi domāju. Šobrīd neesmu izvirzījusi sportisko mērķi, ka man vajadzētu maksimāli labu formu un ievērot stingru režīmu. Skriešu savam priekam – kāpēc gan ne?” Rimi Rīgas maratona organizatori simboliski atklāj 2025. gada sezonu 110 Skatīt galeriju Klātesot Rīgas mēram, Rimi Rīgas maratona organizatoriem un partneriem tirdzniecības centrā Spice simboliski atklāja 2025. gada sezonu.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:38:01",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/13/3262100/1000x620_jpg.jpg?v=1747320213",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • -
        "ai_region": [
        • "riga,latvia,europe",
        • "riga,riga,latvia,europe",
        • "latvia,europe"
        ],
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "6daaeee5126cb1cf81b158eec02bc2fa",
      • "title": "Izcilā Jeļena Prokopčuka Rīgā skries savu pirmo un pēdējo maratonu",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/izklaide/654638-izcila-jelena-prokopcuka-riga-skries-savu-pirmo-un-pedejo-maratonu",
      • -
        "keywords": [
        • "izklaide"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Neticēsiet, bet visu laiku titulētākā Latvijas garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka līdz šim vēl nekad Rīgas maratonā nav pieveikusi tieši maratona distanci! Un nu viņa 18. maijā starp tūkstošiem citu skrējēju būs uz starta līnijas.",
      • "content": "Svinīgā skrējienā atklāta Rimi Rīgas maratona sadarbība ar “Rīgas Viļņi” 78 Skatīt galeriju Rimi Rīgas maratona organizatori ar lepnumu paziņo par jaunu sadarbību – par maratona oficiālo mediju partneri kļuvusi izdevniecība \"Rīgas Viļņi\"! ... Slavenības Šodien 06:38 Izcilā Jeļena Prokopčuka Rīgā skries savu pirmo un pēdējo maratonu Juris Vaidakovs Žurnāls \"Kas Jauns\" Neticēsiet, bet visu laiku titulētākā Latvijas garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka līdz šim vēl nekad Rīgas maratonā nav pieveikusi tieši maratona distanci! Un nu viņa 18. maijā starp tūkstošiem citu skrējēju būs uz starta līnijas. Izcilā Jeļena Prokopčuka Rīgā skries savu pirmo un... Četrdesmit astoņus gadus vecā divu bērnu māmiņa savas karjeras laikā likusi visai pasaulei runāt par Latviju kā par maratona lielvalsti. Prokopčuka 2005. gadā Osakas maratonā sasniedza Latvijas rekordu, kas līdz šim nav pārspēts, bet pēc tam divas reizes sensacionāli uzvarēja prestižajā Ņujorkas maratonā, kā arī uzrādījusi augstvērtīgus rezultātus pusmaratona distancē un desmit kilometru skrējienā. Pēc otrās atvases piedzimšanas Jeļenai veselības problēmas un bērnu audzināšana liedza turpināt profesionālās sportistes karjeru, viņa pievērsās jauno sportistu trenēšanai. Bet nu par godu Rīgas maratona 35. jubilejai Jeļena Prokopčuka vēl pēdējo reizi elites statusā Rīgā skries maratona distanci! Turklāt tā vienlaikus būs arī viņas pirmā reize, jo līdz šim Rīgas maratonā Jeļena noskrējusi tikai pusmaratonu un piecu kilometru distanci, to izmantojot kā gatavošanos citām sacensībām. foto: Zane Bitere/LETA Jeļena Prokopčuka jau reiz stājās uz starta Rīgas maratonā tieši maratona distancē, taču 2019. gadā izstājās. Līdz ar to Jeļena klasisko maratona distanci Rīgas maratonā vēl nav pieveikusi. Kā raksta žurnāls \"Kas Jauns\", tad \"Rimi\" Rīgas maratona veidotajā jubilejas stāstu sērijā sarunā ar organizatoru komandas vadītāju Aigaru Nordu Prokopčuka atzina, ka skriet Rīgas ielās viņai būs gan liels izaicinājums, gan atbildība, tāpēc tagad viņa tam nopietni gatavojas, trenējoties vismaz piecas reizes nedēļā. “Man ir ļoti liels prieks un lepnums, ka mums Latvijā, Rīgā, ir tāds brīnišķīgs augsta līmeņa notikums, kāds ir \"Rimi\" Rīgas maratons. Esmu skrējusi Ņujorkā, Bostonā, Čikāgā, Londonā, un, ja salīdzina, tad mēs esam līmenī!” uzsvēra Prokopčuka, kas līdz šim Rīgas maratonā klasisko distanci nebija veikusi: “Tas ir liels izaicinājums. Kad piedāvājāt šo iespēju, nevarēju atbildēt uzreiz – jā, es skriešu! Ilgi domāju. Šobrīd neesmu izvirzījusi sportisko mērķi, ka man vajadzētu maksimāli labu formu un ievērot stingru režīmu. Skriešu savam priekam – kāpēc gan ne?” Rimi Rīgas maratona organizatori simboliski atklāj 2025. gada sezonu 110 Skatīt galeriju Klātesot Rīgas mēram, Rimi Rīgas maratona organizatoriem un partneriem tirdzniecības centrā Spice simboliski atklāja 2025. gada sezonu.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:36:28",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/13/3262100/1000x620_jpg.jpg?v=1747320213",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • -
        "ai_region": [
        • "riga,latvia,europe",
        • "riga,riga,latvia,europe"
        ],
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "3051643c175e1d6ef34565c4516364ad",
      • "title": "Blaugznas var būt sākums kam nopietnākam – vai tu zini, kas tās izraisa?",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/654461-blaugznas-var-but-sakums-kam-nopietnakam-vai-tu-zini-kas-tas-izraisa",
      • -
        "keywords": [
        • "par veselību"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Blaugznas nav tikai nevainīgas ādas plēksnītes vai sausas ādas sniedziņš uz tumšas blūzes vai žaketes. Tām vienmēr ir iemesls, un bieži vien neārstētas blaugznas izraisa virkni citu problēmu, tostarp matu izkrišanu. Konstultē matu ārste, triholoģe Sandra Vizule.",
      • "content": "foto: Shutterstock Neārstētas blaugznas var novest pie galvas ādas iekaisuma, un netrūkst cilvēku, kam sēnīšu izraisīts galvas ādas iekaisums nozīmē pat matu izkrišanu. Runā speciālists Šodien 06:28 Blaugznas var būt sākums kam nopietnākam - vai tu zini, kas tās izraisa? Padomu nodaļa Žurnāls \"100 Labi Padomi\" Blaugznas nav tikai nevainīgas ādas plēksnītes vai sausas ādas sniedziņš uz tumšas blūzes vai žaketes. Tām vienmēr ir iemesls, un bieži vien neārstētas blaugznas izraisa virkni citu problēmu, tostarp matu izkrišanu. Konstultē matu ārste, triholoģe Sandra Vizule. Jāatrod vainīgais Blaugznas veidojas no ādas daļiņām, kas nolobās pārāk ātri un salīp kopā ar taukiem un sviedriem. Veselā ādā šūnas atjaunojas ik pēc 28 dienām, vecās nolobās un nokrīt nemanot. Ja šis process ir traucēts, ādas daļiņas var kļūt redzamas kā baltas plēksnītes. Nekad neļauj sev iestāstīt, ka uz blaugznu parādīšanos nevajag reaģēt, jo tas jau nekas traks nav. Galvenais blaugznu parādīšanās iemesls ir taukaina galvas āda, tāpēc tiem, kam tāda ir, regulāri un rūpīgi jāmazgā mati. Blaugznu pēkšņu parādīšanos var izsaukt arī kairinājums, piemēram, alerģiska reakcija uz kādu kosmētikas līdzekli vai pārāk ilgi noturēta matu krāsa. Pie vainas nereti ir hormonālas izmaiņas – puišiem pusaudžu vecumā, savukārt sievietēm menopauzes periodā. Arī akūtas vīrusu saslimšanas un dažādas hroniskas kaites var novājināt imunitāti un radīt labvēlīgus apstākļus blaugznu attīstībai, jo galvas ādas barjera nav tik noturīga pret apkārtējo vidi. foto: No Sandras Vizules pers. arhīva Triholoģe Sandra Vizule Tomēr viens no izplatītākajiem iemesliem ir bakteriāls disbalanss galvas ādā. Dabiskā ādas mikroflora satur visdažādākos mikroorganismus, tostarp sēnītes. Galvas āda ir labvēlīga vide, kur tām vairoties, jo katra mata folikulam ir tauku un sviedru dziedzeris. Ja pēc sporta nodarbībām vai fiziski smaga darba, kas veicina galvas matainās daļas svīšanu, matus rūpīgi neizmazgā, drīz vien var parādīties blaugznas. Pašlaik aktuāla ir jauna, galvas ādai nedraudzīga tendence – pēc fiziskas slodzes matus tikai izskalot, nevis izmazgāt. Ja pamani blaugznas, nekavējoties sāc lietot pretblaugznu šampūnu. To var nopirkt veikalā, tomēr labāk matu kopšanas līdzekli iegādāties aptiekā, kur ir dermokosmētikas produkti, kas satur speciāli izstrādātas un testētas aktīvās vielas. foto: Shutterstock Blaugznas Kad nepieciešama īpaša kopšana? Neārstētas blaugznas var novest pie galvas ādas iekaisuma, un netrūkst cilvēku, kam sēnīšu izraisīts galvas ādas iekaisums nozīmē pat matu izkrišanu. Tādā gadījumā sēnītes no galvas virskārtas ir iekļuvušas matu folikulos. Apskatot galvas ādu palielinājumā, trihologs vai dermatologs redz zvīņošanos, apsārtumu un tūsku apkārt matu folikuliem. Šādas problēmas var sākties pat trīs mēnešus pēc tam, kad parādījušās blaugznas, kas netiek ārstētas. Tieši tāpēc, ja pamani, ka izkrīt mati, pieraksties uz konsultāciju pie trihologa vai dermatologa. Ārsts vispirms izslēgs citas iespējamās saslimšanas, piemēram, psoriāzi. Ja galvas ādā ir seborejiskais dermatīts, jārēķinās, ka arī tas var veicināt sēnīšu infekciju izplatīšanos. Pie jebkuras no šīm saslimšanām ir nepieciešama specifiska galvas ādas kopšana, ko nozīmēs ārsts. Tā iekļauj galvas ādas pīlinga lietošana 1–2 reizes mēnesī, iesmērējot to galvas ādā 10–15 minūtes pirms mazgāšanas, un silikona birstītes izmantošanu, mazgājot matus. Abas šīs lietas palīdz labāk attīrīt galvas ādu. Pretsēnīšu terapija Jaunākās Populārākās Par veselību Šodien 06:28 Blaugznas var būt sākums kam nopietnākam – vai tu zini, kas tās izraisa? Sports Šodien 06:12 No kautiņiem līdz tiesnešu aizskaršanai. Ar kampaņu un arbitru skolu uzlabo Latvijas basketbola vidi Sievietēm Šodien 06:11 \"Polise būtu noderējusi, bet man to dekrētā neatjaunoja...\" Māmiņa jautā, vai tā vispār drīkst? Bizness Šodien 06:08 Ģimenes bizness paplašinās - Mārupē tapis pasaules līmeņa kūrorts. FOTO Ziņas Šodien 06:06 Ventspils domes deputātu kandidāti: Lemberga gāzēji, Dieva piesaucēji, olimpiskie čempioni un Rosļikova čekas aģenti Skatīt vairāk Ja galvas āda ir iekaisusi un izkrīt mati, būs nepieciešama kompleksa pieeja. Vispirms speciālists paņems no galvas ādas nokasījumu, ko nosūtīs uz laboratoriju, lai noskaidrotu, kāda veida sēnīte ir savairojusies. Ārsts izrakstīs arī pretsēnīšu medikamentus (nereti jālieto speciāls pretsēnīšu šampūns) un serumus, kas satur vitamīnus, olbaltumvielas un peptīdus, lai papildus barotu un stimulētu matu folikulus. Matu apjoma atjaunošanās sāksies tikai tad, kad būs izārstēts sēnīšu izraisītais galvas ādas iekaisums, proti, aptuveni pēc 1–2 mēnešiem. foto: Shutterstock Matu suku vēlams katru nedēļu rūpīgi izmazgāt, pirms tam pusstundu noturot ūdenī, kam pievienots mazgāšanas līdzeklis. Vai tu mazgā savu matu suku? Ļoti svarīga ir matu sukas un/vai ķemmes higiēna. To vēlams katru nedēļu rūpīgi izmazgāt, pirms tam pusstundu noturot ūdenī, kam pievienots mazgāšanas līdzeklis. Šim nolūkam var izmantot šķidrās ziepes, dušas želeju vai šampūnu. Svarīgi, lai katram ģimenes loceklim būtu sava matu suka vai ķemme. Tas neattiecas uz maziem bērniem, jo tauku dziedzeru aktivitāte sākas aptuveni 8–9 gadu vecumā.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:28:34",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/14/3265866/1000x620_jpg.jpg?v=1747236363",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • "ai_tag": null,
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {},
    • -
      {
      • "article_id": "9bba4ba84d72d40f4f3a53aef708bff9",
      • "title": "Vīrusus pārnēsājošie odi sāk apdraudēt Eiropu",
      • "link": "https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/virusus-parnesajosie-odi-sak-apdraudet-eiropu-14335959",
      • "keywords": null,
      • "creator": null,
      • "description": "Saslimšana ar denges drudzi un čikunguņjas drudzi drīzumā var kļūt endēmiska arī Eiropā, jo globālās sasilšanas dēļ arvien vairāk uz ziemeļiem izplatās šīs slimības izraisošos vīrusus pārnēsājošās odu ģints _Aedes_ sugas, vēsta AFP, atsaucoties uz pētījumu, kas publicēts žurnālā _Lancet Planetary Health_.",
      • "content": "Pētījumā analizēta atsevišķu faktoru, to skaitā klimata pārmaiņu, ietekme uz abu slimību izplatību Eiropā pēdējo 35 gadu laikā. Abi vīrusi izrausa drudzi un retos gadījumos var novest pie inficētā nāves. Tos izplata odi un . Pēdējo, kas tiek dēvēti arī par tīģerodiem, izplatības areāls pēdējos gados arvien straujāk izvēršas uz ziemeļiem siltāku klimatisko apstākļu dēļ. Īpaši šo slimību uzliesmojumu un to apjomu pieaugums Eiropā konstatēts kopš 2010. gada. Pērn, kas bija rekordkarsts gads, Eiropas Savienībā tika konstatēti 300 saslimšanas gadījumu ar denges drudzi, salīdzinot ar 275 gadījumiem iepriekšējos 15 gados kopā. Denges drudža uzliesmojumi sasnieguši Itāliju, Franciju un Spāniju. \"Mēs esam konstatējuši, ka Eiropas Savienībā notiek pāreja no sporādiskiem odu pārnēsātu slimību uzliesmojumiem uz endēmisko izplatību,\" teikts pētījumā. Pētnieki arī secinājuši, ja piepildīsies sliktākie klimata pārmaiņu – globālās sasilšanas – scenāriji, abu slimību izplatība laikā līdz 2060. gadam Eiropā var pieaugt pieckārt, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:15:00",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://cdn.diena.lv/media/2025/05/2/large/e9efa41b8fc7.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "diena",
      • "source_name": "Diena",
      • "source_priority": 2233931,
      • "source_url": "https://www.diena.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/diena.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • -
        "ai_region": [
        • "europe"
        ],
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "61ade2f62226f4983aabf542dbb56cdb",
      • "title": "No kautiņiem līdz tiesnešu aizskaršanai. Ar kampaņu un arbitru skolu uzlabo Latvijas basketbola vidi",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/sports/654456-no-kautiniem-lidz-tiesnesu-aizskarsanai-ar-kampanu-un-arbitru-skolu-uzlabo-latvijas-basketbola-vidi",
      • -
        "keywords": [
        • "sports"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Apturētas spēles, verbāli uzbrukumi un pat draudi izrēķināties pēc spēles. Bieži vien ar šādām situācijām Latvijas Jaunatnes basketbola līgas cīņās jāsastopas tiesnešiem, no kuriem vairums paši ir bērni. Ar kampaņu “Ej fanot, bet neaizej ciet” Latvijas Basketbola savienība aicina atvašu vecākus uzvesties pienācīgi, kas var palīdzēt arī jauno tiesnešu darbā, saka LJBL galvenais arbitrs Einārs Tukišs.",
      • "content": "Basketbols Šodien 06:12 No kautiņiem līdz tiesnešu aizskaršanai. Ar kampaņu un arbitru skolu uzlabo Latvijas basketbola vidi Toms Mālmeisters Jauns.lv Apturētas spēles, verbāli uzbrukumi un pat draudi izrēķināties pēc spēles. Bieži vien ar šādām situācijām Latvijas Jaunatnes basketbola līgas cīņās jāsastopas tiesnešiem, no kuriem vairums paši ir bērni. Ar kampaņu “Ej fanot, bet neaizej ciet” Latvijas Basketbola savienība aicina atvašu vecākus uzvesties pienācīgi, kas var palīdzēt arī jauno tiesnešu darbā, saka LJBL galvenais arbitrs Einārs Tukišs. No kautiņiem līdz tiesnešu aizskaršanai. Ar kampaņ... Pēdējos gados aktualizēta vecāku uzvedības problēma bērnu un jauniešu sportā. Aktuāla liksta tā bijusi arī basketbolā, taču problemātiku risināt dažādos veidos cenšas Latvijas Basketbola savienība (LBS). Bez vecāku uzvedības kodeksa ieviešanas šī gada maijā uzsākta kampaņa “Ej fanot, bet neaizej ciet”, kur aicina vecākus uzvesties, kā savu bērnu atbalstītājiem pienākas. Bez pārspīlētas savas komandas un atvases atbalstīšanas, atrašanās alkohola reibumā un kautiņiem vecāki spēļu laikā īpaši vēršas arī pret maz pieredzējušiem tiesnešiem, kuri Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) spēļu laikā mācās arodu arī paši. Tieši šīs līgas mačos sāk augt ikviens no vēlāk par profesionāļiem kļuvušajiem tiesnešiem. Šī gada beigās uzsākta tiesnešu skolas programma, ar kuras palīdzību mērķēts nodrošināt pēctecību, kā arī ar pieredzējušu soģu klātesamību LJBL spēlēs palīdzēt uzlabot esošo nokaitēto situāciju. foto: Latvijas Basketbola savienība (LBS). Foto no kampaņas \"Ej fanot, bet neaizej ciet!\" Apstādinātas spēles un verbāli uzbrukumi Pirmo gadu kā LJBL galvenais tiesnesis pavada Einārs Tukišs. Viņš pats bērnu un jauniešu gados spēlēja basketbolu, bet no 22 gadu vecuma pievērsies tiesneša karjerai. “Bija reizes, kad neturpināju spēles un lūdzu vecākiem iziet ārā. Tādas situācijas man bija bieži,” par karjeras ievadu LJBL, sarunā ar Jauns.lv atceras Tukišs, kurš šobrīd apkalpo augstākā līmeņa spēles gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņš atceras, kā reiz “Ķeizarmežā” (šī sporta skola vairs nepastāv - aut.) viņam kāds no vecākiem metis ar pudeli, bet Jēkabpilī spēles dīdžejs, lai vēl vairāk uzkurinātu iekarsušo gaisotni, minūtes pārtraukumā atskaņojis Fiņķa dziesmu “Tiesneši ziepēs”. Abos gadījumos viņš apturējis spēli, atsākot to tikai tad, kad vainīgie pameta zāli. Tie gan nav bijuši vienīgie gadījumi. “Kādos tik vārdos neesmu saukts un kā pret mani nav vērsušies, ieskaitot basketbolā zināmas personības, kas vispār ir nepieņemami. Bija arī viens gadījums, kad piedāvāja iziet ārā izkauties. Man gan biežāk šādus piedāvājumus izteica no tribīnēm, kamēr pēc spēles, ejot garām gaitenī, drosme no bravūrīgākajiem vecākiem jau bija pazudusi,” viņš atminas. No sava laika, tiesājot LJBL spēles, Tukišs guvis secinājumu, ka vecāki vēlējušies vadīt spēles, velkot deķīti katrs uz savu pusi. Katrs no viņiem vēlējies, lai atvase izaug par nākamo lielo basketbola zvaigzni, kas gan radījis apmulsumu bērnā. “Viņš neiemet, pagriežas pret tēvu, un sāk raudāt,” atceras tiesnesis. foto: BC \"Ventspils\"/Facebook Einārs Tukišs (no kreisās) apspriež spēles momentu ar kolēģi. Iemeslus vecāku vēršanās pret tiesnešiem var atrast vairākus. “Viņi nesaprot, ka tas ir bērnu basketbols. Viņi nesaprot, ka zem tiesnešu formas pārsvarā ir 12, 13, 14 gadus vecs bērns. Viņi ir pieraduši fanot sportam, kā profesionālajā, kur uz tiesnesi var bļaut. Vecāku pieņēmums ir, ka, ja tiesnesis kļūdās, tad neprecizitāte par sliktu pieļauta speciāli. Nepastāv analītiskās un kritiskās domāšanas, ka tiesnesis, kas ir bērnu un jauniešu vecumā, speciāli nevar kļūdīties,” pauž LJBL galvenais tiesnesis. Cits secinājums gūts pašu jaunatnes treneru atbildībā, īpaši jau viņa autoritātē vecāku vidū. “Tieši treneris ir tas, kurš nosaka toni LJBL. Ja viņš nav vērsts uz sadarbību ar tiesnešiem, un ir tik emocionāls, ka pret tiesnešiem vēršas negatīvā veidā, tad nevar sagaidīt, ka tieši to pašu nedarīs arī vecāki.” Tukišs atklāj, ka vēl pirms nedēļas notikušajā U-19 finālturnīrā varējis novērot, kā atsevišķi treneri nicinoši izturas pret spēles arbitriem. “Man nācās aizrādīt par personīgiem komentāriem pret tiesnesi, kur nav runa par pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, vai bijis nostaigāts vai piezīme.” Jaunākās Populārākās Sports Šodien 06:12 No kautiņiem līdz tiesnešu aizskaršanai. Ar kampaņu un arbitru skolu uzlabo Latvijas basketbola vidi Sievietēm Šodien 06:11 \"Polise būtu noderējusi, bet man to dekrētā neatjaunoja...\" Māmiņa jautā, vai tā vispār drīkst? Bizness Šodien 06:08 Ģimenes bizness paplašinās - Mārupē tapis pasaules līmeņa kūrorts. FOTO Ziņas Šodien 06:06 Ventspils domes deputātu kandidāti: Lemberga gāzēji, Dieva piesaucēji, olimpiskie čempioni un Rosļikova čekas aģenti Izklaide Šodien 05:59 \"Esmu sev kaitējusi ar šķērēm, nažiem, žileti...\" - dziedātāja Diona Liepiņa par pašnāvības mēģinājumiem 60 Skatīt vairāk LJBL galvenais tiesnesis uzskata, ka, pirmkārt, jauniešu basketbola trenerim jābūt autoritātei vecāku acīs. “Ideālā variantā, braucot uz turnīru, ierakstīt vecāku čatā - lūdzu, uzvedamies korekti. Ir bijis pozitīvs piemērs spēles laikā, kad treneris palūdza vecākus nevērsties pret tiesnešiem. Ir treneri, kuri nākuši klāt un prasījuši, vai var ko teikt tiesnešiem. Jā! Mēs viņus neaudzinām siltumnīcas apstākļos. Spēles gaitā var izdarīt spiedienu un ko jautāt, taču, lai tas nepāraug personiskos apvainojumus un lai šis spiediens nav visas 40 minūtes. Kampaņa nav par būšanu teātrī un klusumā. Emocijām ir jābūt, taču ir svarīgs veids, kā līdz tām nonākam.” Vide Latvijas Jaunatnes basketbola ligas spēlēs īpaši pasliktinājusies pēdējo desmit gadu laikā. “Ir mainījusies paaudze. Mainījušās iespējas. Cilvēki kļuvuši pašpārliecinātāki, grib vairāk. Tie, kuri auguši Padomju savienības laikos, saviem bērniem vēlas iedot vairāk, un uzskata, ka arī viņiem jāpienākas vairāk. Arī šogad ir bijis stāsts par alkohola lietošanu. Nevienā sportā nav vietas tādām lietām kā tabaka, alkohols un kautiņi.” Pats Tukišs vēl nesen vienā privātā U-9 vecuma grupas turnīrā saskāries ar situāciju, kad sakāvušies divi vecāki. “Viens pa priekšu vandās ar kameru, otram tas nepatīk. Sākas konflikts, tiek aizsista kamera un viss beidzas ar kautiņu. U-9 vecuma grupā! Drausmas! Mammas, tēti, rokas iet pa gaisu. Un tad jūs skatāties saviem bērniem acīs? Tas ir piemērs, un tā audziniet savus bērnus? Tā ir norma?” foto: Foto: Latvijas Basketbola savienība (LBS) Foto no kampaņas \"Ej fanot, bet neaizej ciet!\" Kampaņa sāk dot rezultātus “Šī iniciatīva ir ļoti forša. Tas ir kā nākamais solis, ko Latvijas Basketbola savienība (LBS) darījusi iepriekš. Tam ir kaut kāda pozitīva iezīme, varbūt ne līdz galam, taču tas sāk strādāt,” par uzsākto kampaņu izsakās Tukišs. Arī tiesnešiem šī ir vērtīga kampaņa, jo viņus var saukt par trešo komandu basketbolā. Lai arī līdz šim tieši sīvajās spēlēs par kādu tiesnešu lēmumu izrādītas lielākās negācijas no vecāku puses (ne vienmēr pamatotas, uzskata Tukišs), nesen apmeklētie finālturnīri U-12 un U-19 vecuma grupās ļāvuši secināt, ka situācija sāk uzlaboties. “U-12 vecuma grupā tas viņiem bija pirmais finālturnīrs. Tas, ko redzēju, - vecāki domā. Bija vienas sporta skolas vecāki, kuri jautāja par vecāku ētikas kodeksu, tādā veidā mēģinot noskaidrot, ko un kā drīkst. Rezultātā šīs komandas vecāki super atbalstīja savu komandu, nevēršoties pret pretiniekiem un citiem. Vienā brīdī viens vecāks apelēja pie tiesnešiem, uzskatot, ka ir nostaigāts. Uzreiz pārējie pie viņa vērsās un aicināja klusēt,” atminas LJBL galvenais tiesnesis. Viņš atgriežas arī pie trenera faktora, vēlreiz sakot, ka bijis gadījums, kurā kāds no sporta skolas treneriem palūdzis vecākiem aizvērties. “Bija viena spēle, kuru tiesneši nekontrolēja. Pēc minūtes pārtraukuma pieprasīšanas treneris turpināja vērsties pret arbitriem, ko pamanīja arī vecāki, uzreiz paceļot toni. Kas bija pozitīvi, treneris pret viņiem pagriezās un pateica - mutes ciet! Un viņi apklusa.” Situāciju uzlabo arī nesen izveidotā tiesnešu skola, kuras vadītājs ir Einārs Tukišs. Tā paredz, ka LJBL spēles apmeklē astoņi profesionāli tiesneši, kuri ar jaunajiem amata brāļiem dalās ar saviem padomiem un seko līdz spēļu norisei. “Tad šajā situācijā iesaistījos es, atnākot pie tiesnešiem un trenerim pasakot, ka viņus pārņemšu. Ar mūsu klātbūtni vecāki pamana, ka ar tiesnešiem kaut ko dara. Viņš ir LJBL tiesnesis un viņa līmenis ir atbilstošs šīm spēlēm. Ar manu vai manu kolēģi klātbūtni redzēju, ka vecāki sāk aizdomāties, ka viņš (tiesnesis) to nedara speciāli. Tas gluži vienkārši ir viņa līmenis. Mūsu uzdevums ir palīdzēt nokontrolēt spēli citādāk un dalīties ar niansēm. Piemēram, U-12 finālturnīra laikā tiesnesis nezināja noteikumu punktu, es iekāpu laukumā un pateicu, kā ir jādara, lai nerodas konflikts viņa nezināšanas dēļ. Mūsu klātesamība palīdz saprast, ka te notiek darbs, nevis pašdarbība kādam par sliktu.” Tiesnešu skola kā vērtīgs instruments Pagājušā gada beigās LBS informēja, ka LJBL sadarbībā ar Tiesnešu komisiju ir izveidojusi tiesnešu attīstības programmu, kā rezultātā Latvijas pieredzējušu tiesnešu vadībā pēc vienotas sistēmas darbosies vismaz astoņas tiesnešu skolas. Projektā piedalās Einārs Tukišs (ir tās vadītājs), Elvis Binders-Čoders, Mārtiņš Kozlovskis, Juris Brūveris, Andris Petrovs, Rafiks Misirovs, Māris Visočanskis un Raimonds Repelis. View this post on Instagram A post shared by LJBL (@lbs_ljbl) “Kāpēc ar kolēģiem nonācām lidz tiesnešu skolām? Problēma bija tāda, ka pazūd jaunie tiesneši. Mēģinājām saprast, kur ir tā sakne, kāpēc viņu nav. Īsu sakot, viņiem nav mentoru. Mūsu uzdevums ir sagatavot jauno tiesnesi viņa pirmajam turnīram. Mazajos bērnu turnīros tiesājam kopā.” Tukišs uzskata, ka daudzi jaunie tiesneši pazuduši pēc pirmajām spēlēm, kuras sagaidījuši negatavi. “Ja jaunais tiesnesis notiesā spēli, kurā bijis spiediens no trenera un skatītājiem, tad viņš aiziet uz ģērbtuvi, noliek svilpi un viss. Viņš nav sagatavots pirmajai spēlei un viņam nav, kam paprasīt atbalstu, vai dara pareizi.” Šobrīd minētie astoņi profesionālie tiesneši sadalījušies pa visiem reģioniem, kuros ir basketbola novirziens. Pirmie mēneši rāda, ka bērnu interese par tiesnešu arodu ir liela. “Uz nodarbībām bijuši 450 bērni, no kuriem 350 atnākuši pirmo reizi. Tukumā uz vienu no nodarbībām atnāca vairāk nekā 50 bērnu. Svarīgākais mums ir saprast, vai šī profesija vairs nav prestiža, vai tomēr, pamainot metodi, kā strādā, var ieinteresēt tiesāšanā. Līdz šim interese ir pārsitusi manas gaidas.” Mērķis ir veidot konkurenci, un uz LJBL finālturnīriem apzināti 60 tiesneši, kuri var apkalpot šos mačus. “Mēs, mentori, bijām katrā spēlē. Bija video un analītika. Jaunie ieraudzīja profesionālu veidu, kā pieiet spēlei un, jāsaka, viņiem dega acis. Bija jautājumi, interese un vēlme mācīties. Man patīk, ka ir interese un iniciatīva, nevis tikai numura atsišana.” Jau šajā nedēļas nogalē LJBL gaidāmi vienlaikus veseli seši finālturnīri, kas nozīmē - daudz darba tiesnešiem, viņu mentoriem, bet vecākiem atcerēties par savu uzvedību.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:12:17",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/14/3265852/1000x620_jpg.jpg?v=1747231164",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "fd97054cb3ed69e105a21b6a0f574178",
      • "title": "\"Polise būtu noderējusi, bet man to dekrētā neatjaunoja...\" Māmiņa jautā, vai tā vispār drīkst?",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/sievietem/654331-polise-butu-noderejusi-bet-man-to-dekreta-neatjaunoja-mamina-jauta-vai-ta-vispar-drikst",
      • -
        "keywords": [
        • "sievietēm"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Brīdis, kad sieviete dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bieži nozīmē izmaiņas arī attiecībās ar darba devēju. Viena no mazāk skaidrotajām tēmām ir iepriekš piešķirtās veselības apdrošināšanas liktenis šajā periodā. Vai darba devējam ir tiesības pārtraukt vai neatjaunot līdz tam piešķirto apdrošināšanu?",
      • "content": "foto: LETA Sievietes ar bērnu ratiņiem. Bērni Šodien 06:11 \"Polise būtu noderējusi, bet man to dekrētā neatjaunoja...\" Māmiņa jautā, vai tā vispār drīkst? Ieva Ozoliņa Jauns.lv Brīdis, kad sieviete dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bieži nozīmē izmaiņas arī attiecībās ar darba devēju. Viena no mazāk skaidrotajām tēmām ir iepriekš piešķirtās veselības apdrošināšanas liktenis šajā periodā. Vai darba devējam ir tiesības pārtraukt vai neatjaunot līdz tam piešķirto apdrošināšanu? \"Polise būtu noderējusi, bet man to dekrētā neatja... “Kad devos savā dekrēta atvaļinājumā, man diemžēl netika atjaunota iepriekš piešķirtā veselības apdrošināšanas polise. Man tā patiesi būtu noderējusi. Zinu, ka manai kolēģei šo polisi palūdza pat nodot, kad viņa devās savā bērna kopšanas atvaļinājumā. Prātoju, vai tas vispār ir likumīgi, ņemot vērā, ka no darba taču neaizgājām – tobrīd bijām prombūtnē, lai koptu bērnus. Kad atgriezos atpakaļ, tad polise gan uzreiz tika atjaunota. Darba likumā neatradu tiešu norādi par šo situāciju, tāpēc lūdzu to skaidrot. Iespējams, tas var palīdzēt arī citām jaunajām māmiņām zināt savas tiesības,” ar šādu vēstuli pie mammamuntetiem.lv vērsusies kāda lasītāja, kura savā darba vietā guvusi tieši šādu pieredzi. Valsts darba inspekcija: arī jaunajai māmiņai saglabājas tiesības uz polisi Kā skaidro Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa, veselības apdrošināšanas polise ir atzīstama par darba samaksas sastāvdaļu, proti, cita veida atlīdzību par darbu. Darba devējs var izvēlēties veselības apdrošināšanas polišu iegādes un izsniegšanas kārtību, tā katrā darba vietā var būt atšķirīga. Tomēr, ja darba devējs ir izvēlējies un noteicis darbinieku veselības apdrošināšanu, tad iekšēji izstrādātajai kārtībai un noteikumiem ir jāatbilst Darba likuma regulējumam, tai skaitā vienlīdzīgu tiesību principam un atšķirīgas attieksmes aizliegumam. Darbinieka tiesību uz bērna kopšanas atvaļinājumu izmantošana nevar būt pamats darbinieka tiesību ierobežošanai. Līdz ar to darbiniekam, kurš dodas vai izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, saglabājas tiesības uz veselības apdrošināšanas polisi tāpat kā citiem uzņēmuma darbiniekiem. Ja darba devējs nenodrošina veselības apdrošināšanas polises piešķiršanu darbiniekam, kurš dodas vai atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir saskatāms atšķirīgas attieksmes aizlieguma principa pārkāpums un vienlīdzīgu tiesību principa neievērošana. Atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā nav saistīta ar darbinieka spējām, kvalifikāciju vai darba rezultātiem, bet gan ar konkrētu apstākļu iestāšanos – bērna kopšanu. Tādējādi atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā vai tā izmantošana nevar būt tas apstāklis, uz kura pamata pret darbinieku tiek īstenota atšķirīga attieksme. Ņemot vērā minēto, darba devējam ir jānodrošina veselības apdrošināšanas polises piešķiršana darbiniekam, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja darbinieka tiesības tiek aizskartas, darbiniekam ir tiesības savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai. Sūdzībai būtu jāsatur darbinieka likumīgo tiesību un interešu, kuru aizsardzībai viņš vērsies ar sūdzību pie darba devēja, aizskāruma apraksts, piemēram, ir beidzies veselības apdrošināšanas polises darbības termiņš, bet jauna polise nav izsniegta, tāpēc ka darbinieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Sūdzību vēlams sagatavot divos eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvīti, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu. Darba devējam sūdzību jāizskata un atbildi par pieņemto lēmumu sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Darbiniekam un darbinieku pārstāvim ir tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu. Jaunākās Populārākās Sports Šodien 06:12 No kautiņiem līdz tiesnešu aizskaršanai. Ar kampaņu un arbitru skolu uzlabo Latvijas basketbola vidi Sievietēm Šodien 06:11 \"Polise būtu noderējusi, bet man to dekrētā neatjaunoja...\" Māmiņa jautā, vai tā vispār drīkst? Bizness Šodien 06:08 Ģimenes bizness paplašinās - Mārupē tapis pasaules līmeņa kūrorts. FOTO Ziņas Šodien 06:06 Ventspils domes deputātu kandidāti: Lemberga gāzēji, Dieva piesaucēji, olimpiskie čempioni un Rosļikova čekas aģenti Izklaide Šodien 05:59 \"Esmu sev kaitējusi ar šķērēm, nažiem, žileti...\" - dziedātāja Diona Liepiņa par pašnāvības mēģinājumiem 60 Skatīt vairāk Tiesībsarga birojs: darbinieka stāvokli nedrīkst pasliktināt, kamēr tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā Kā skaidro Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves, pienākums darba devējam nodrošināt veselības apdrošināšanas polisi nav tieši norādīts Darba likumā, bet, ja darba devējs šādu polisi darbiniekiem nodrošina, tad uz darba devēju attiecas pienākums ievērot Darba likuma pantus, kas attiecas uz tiesisko vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu (piemēram, 7. un 29.pants). Darba likuma 59.pants definē darba samaksas jēdzienu, savukārt Latvijas Republikas Augstākā tiesa paudusi atziņu, ka darba samaksas jēdzienā ietilpst faktiski jebkura atlīdzība par darbu vai saistībā ar darbu, izņemot vienīgi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (Augstākā tiesas Senāta 2009.gada 14.oktobra spriedums lietā Nr.SKC – 899). Līdz ar to tiesa ir secinājusi, ka veselības apdrošināšanas polise ietilpst darba samaksā (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas 2020.gada 28.oktobra spriedums lietā Nr.1A29019320/21). Attiecīgi, ja darba devējs nodrošina darbiniekiem veselības apdrošināšanas polisi, tad ar grūtniecību vai bērna kopšanu saistītie atvaļinājumi nevar būt par pamatu, lai pasliktinātu darbinieka stāvokli (Darba likuma 7. un 29.pants darba devējam ir jānodrošina taisnīga darba samaksa, kā arī darba vietā jāievēro atšķirīgas attieksmes aizliegums dzimuma dēļ) un atņemtu vai nepagarinātu veselības apdrošināšanas polisi. Vienlaikus tiesībsargs uzsver, ka Latvijas tiesu praksē ir vairāki spriedumi par minēto jautājumu, kur Valsts darba inspekcija ir sodījusi darba devēju, kad tas nav nodrošinājis darbiniecei, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, veselības apdrošināšanas polisi vienlīdzīgi ar citiem darbiniekiem. Attiecīgi, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2020.gada 28.oktobra spriedumā ir norādījusi, ka veselības apdrošināšanas polise ietilpst darba samaksā, kā arī darbinieka stāvoklis vai tiesības nevar tikt pasliktinātas, kamēr tas atrodas ar grūtniecību vai bērna kopšanu saistītos atvaļinājumos.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:11:05",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/14/3263172/1000x620_jpg.jpg?v=1747220995",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "07014d044a08f62953d8437274aaacd8",
      • "title": "Ģimenes bizness paplašinās - Mārupē tapis pasaules līmeņa kūrorts. FOTO",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/bizness/654562-gimenes-bizness-paplasinas-marupe-tapis-pasaules-limena-kurorts-foto",
      • -
        "keywords": [
        • "bizness"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "17. maijā Mārupes novadā svinīgi tiks atklātas četras ekskluzīvas \"Bejas Lux\" spoguļmājas, kas atrodas esošā tūrisma kompleksa \"Bejas\" teritorijā. Kopējā projekta investīciju summa ir aptuveni 400 tūkstoši eiro.",
      • "content": "foto: Preses foto Spoguļmājas greznai atpūtai gaida savus viesus. Tūrisms Šodien 06:08 Ģimenes bizness paplašinās - Mārupē tapis pasaules līmeņa kūrorts. FOTO Biznesa nodaļa Jauns.lv 17. maijā Mārupes novadā svinīgi tiks atklātas četras ekskluzīvas \"Bejas Lux\" spoguļmājas, kas atrodas esošā tūrisma kompleksa \"Bejas\" teritorijā. Kopējā projekta investīciju summa ir aptuveni 400 tūkstoši eiro. Komplekss ir ģimenes bizness ar 20 gadu vēsturi, un jaunu apartamentu atklāšana ir nozīmīgs solis tā attīstībā, kas paver jaunus apvāršņus tūrisma jomā. foto: Preses foto Mārupes novadā atklās greznas spoguļmājas ar skatu uz ezeru. Mūsdienīgas mājas 21 kvadrātmetra platībā ir projektētas ar panorāmas logiem, kas paver elpu aizraujošu skatu uz ezeru. Būvniecībā tika izmantoti augstākās kvalitātes materiāli, ar īpašu uzmanību detaļām: siltumizolēts stikls apvienojumā ar siltajām grīdām nodrošinās komfortu, bet spoguļstiklojums atstaros līdz pat 97% UV starojuma. Mājas ir aprīkotas ar visām nepieciešamajām ērtībām pilnvērtīgai un komfortablai atpūtai. Uz divu māju terasēm uzstādītas spoguļsaunas, bet divās pārējās viesus gaida burbuļvanna - pilnīgai relaksācijai. Katra māja paredzēta diviem cilvēkiem, tādējādi vienlaikus komplekss varēs uzņemt līdz astoņiem viesiem. Apartamenti atrodas slēgtā, privātā zonā, kas ļauj viesiem baudīt vientulību un klusumu. foto: Preses foto Miers un klusums pie ezera! Vasarā apmeklētājiem tiks piedāvātas ūdens izklaides: SUP dēļu, laivu un katamarānu noma, kā arī gardi ēdieni un atsvaidzinoši kokteiļi vasaras restorānā. Pludmales bārs un restorāns piedāvās gan izsmalcinātas vakariņas pie galdiņa, gan nepiespiestāku atmosfēru ar vieglām uzkodām. Ēdienkartē ir svaigu un sezonālu produktu ēdieni, kas papildināti ar dzērieniem. Pludmales restorāns solās būt neaizmirstams papildinājums jebkurai atpūtai vai īpašam notikumam. foto: Preses foto \"Spoguļu mājiņas\" Latvijā: jauns tūrisma trends. Paredzams, ka aptuveni 40% jaunā komleksa viesu būs no dažādām Eiropas valstīm, bet 60% - no Latvijas. \"Bejas Lux\" spoguļmāju atvēršana ir jauna lappuse Latvijas tūrisma piedāvājumā. Pateicoties savai atrašanās vietai, tās nodrošina vientulību un iespēju baudīt gan mūsdienīgu komfortu, gan dabas mieru. Mēs vēlamies, lai mūsu projekts kļūtu par populāru galamērķi gan vietējiem, gan ārvalstu viesiem,\" norāda projekta līdzīpašnieks Rinalds Bormeisters. \"Mēs esam pateicīgi visiem mūsu partneriem par uzticību un atbalstu. Tuvākajos gados plānojam kompleksa teritorijā attīstīt dažādu izmēru spoguļmājas, kas piemērotas ģimenes atpūtai un lielāka viesu skaita izmitināšanai,\" savos plānos dalījās Bormeisters.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:07:55",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/15/3266161/1000x620_jpg.jpg?v=1747310726",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "14ddc9a01ec6bc9fe72ad617c1520c18",
      • "title": "Ventspils domes deputātu kandidāti: Lemberga gāzēji, Dieva piesaucēji, olimpiskie čempioni un Rosļikova čekas aģenti",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/zinas/654231-ventspils-domes-deputatu-kandidati-lemberga-gazeji-dieva-piesauceji-olimpiskie-cempioni-un-roslikova-cekas-agenti",
      • -
        "keywords": [
        • "ziņas"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 7. jūnijā, Jauns.lv rakstu sērijā iepazīstina ar visu 42 pašvaldību (novadu un valstspilsētu) deputātu kandidātu sarakstiem, to lokomotīvēm, tajos iekļautajām slavenībām un dīvainībām. Šoreiz stāsts par Ventspils domes deputātu kandidātiem. Galvenā pretstāve Ventspilī, protams, būs pret Aivara Lemberga valdonību un šai ziņā viena otra partija patētiski piesauc pat Dieva palīdzību.",
      • "content": "foto: Ventspils pilsētas pašvaldība Ventspils pilsētu grib pārvaldīt 93 cilvēki, kaut gan šāda iespēja pavērsies tikai 13. Politika Šodien 06:06 Ventspils domes deputātu kandidāti: Lemberga gāzēji, Dieva piesaucēji, olimpiskie čempioni un Rosļikova čekas aģenti Elmārs Barkāns Jauns.lv Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 7. jūnijā, Jauns.lv rakstu sērijā iepazīstina ar visu 42 pašvaldību (novadu un valstspilsētu) deputātu kandidātu sarakstiem, to lokomotīvēm, tajos iekļautajām slavenībām un dīvainībām. Šoreiz stāsts par Ventspils domes deputātu kandidātiem. Galvenā pretstāve Ventspilī, protams, būs pret Aivara Lemberga valdonību un šai ziņā viena otra partija patētiski piesauc pat Dieva palīdzību. Ventspils domes deputātu kandidāti: Lemberga gāzēj... Pirms pusotra mēneša bija arī kuriozs, kurā teju visi Alekseja Rosļikova partijas “Stabilitātei!” deputātu kandidāti paziņoja, ka okupācijas laikā bijuši čekas aģenti, pat tikko izkāpuši no bērnu autiņiem. Pēc tam gan viņi šo “kauna traipu” nomazgāja. Tāpat Ventspils domē vēlas iekļūt arī pāris bijušo sporta slavenību. Ventspils pilsētas domē jāievēl 13 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 93 no astoņiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Latvijai un Venstpilij”, kā arī divu partiju kopīgajiem (kustība “Par!”/“Jaunā vienotība” un Apvienotais saraksts/Jaunā konservatīvā partija) sarakstiem, kurā katrā ierakstīti 16 deputātu kandidātu vārdi, bet “Latvija pirmajā vietā” piedāvā tikai četrus, savukārt suverēnie jaunlatvieši - par vienu vairāk. foto: redzet.lv Uz Ventspils pilsētas domes 13 deputātu vietām pretendē 93 kandidāti no astoņiem sarakstiem. * Aprīļa sākumā Vēlēšanu komisiju pamatīgi samulsināja deviņi no desmit partijas “Stabilitātei!” Ventspils deputātu kandidāti. Viņi iesniegtajos dokumentos bija paziņojuši, ka esot sadarbojušies ar PSRS drošības dienestiem, bet vēlāk šos ierakstus tomēr labojuši. Iesniedzot pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstu, tam ir jāpievieno vairāki dokumenti, kā arī kandidātam ir jāapliecina, vai viņš ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem, lai varētu balotēties vēlēšanos. Sadarbību ar PSRS drošības dienestiem bija atzīmējuši pat tādi “Stabilitātei!” deputātu kandidāti, kuri PSRS sabrukšanas laikā nebija izauguši pat līdz tīņu gadiem, piemēram, 1989. gadā dzimušais Deniss Abramovs, 1988. gadā dzimusī Zane Gasjūna, 1982. gadā dzimusī Svetlana Jakovicka, 1981. gadā dzimušais Andrejs Blohins un 1979. gadā dzimusī Ventspils 3. pamatskolas skolotāja Natālija Ņikitasa. Vienīgi “Stabilitātei!” Ventspils saraksta līdere - SIA “Ūdensputni” kultūras pasākuma organizatore un Saeimas deputātes Nataļjas Marčenko-Jodko palīdze Sanita Petere bija atzīmējusi, ka ar PSRS specdienestiem nav sadarbojusies. Vēlāk visi “Stabilitātei!” Ventspils deputātu kandidāti tomēr sniegto informāciju labojuši, uzsverot, ka ar padomju specdienestiem nav sadarbojušies. Ventspils vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Baiba Līdaka norādīja, ka tā bijusi tehniska kļūda, kuru deputātu kandidāti nebija pamanījuši. Visus desmit šī saraksta deputātu kandidātus jau ir izvērtējis Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs un atzinis par atbilstošiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteiktajām prasībām. Tikmēr Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji aģentūrai LETA lēsa, ka “Stabilitātei!” deputātu kandidāti varbūt nav izpratuši jautājumu vai to uztvert traucējusi valodas barjera, tāpēc viņi apliecinājuši sadarbību ar PSRS drošības dienestiem. “Satbilitātei!” līderi Ventspilī ir kultūras pasākuma organizatore Sanita Petere, SIA “Kursas jūra” (darbības veids: jūras zveja”) valdes priekšsēdētājs Andrejs Blohins un bezdarbniece Marija Manajeva. Partijas sauklis: “Rītdiena sākas šodien!”, kas piedāvā sniegt “emocionālo drošību, apmierinātību ar dzīvi un pārliecību par savu nākotni.” foto: Mārtiņš Ziders Ilggadējais Ventspils mērs Aivars Lembergs ar kundzi Kristīni atkal kandidē uz pilsētas domnieku krēsliem (attēlā: abi 2014. gadā “Muzikālās bankas” pasākumā). * Galvenā Ventspils pašvaldības vēlēšanu intriga būs tā, cik lielu atbalstu saņems ilggadīgā (nu jau bijušā) Ventspils mēra, vairākos smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga “Ventspilij un Latvijai” . Lai arī ventspilnieku partija daudzus jo daudzus gadus valda šajā ostas pilsētā, pēdējo trīs vietvaras vēlēšanu rezultāti rāda, ka atbalsts tai krītas (2013. gadā tā saņēma 69,44%, 2017. gadā – 62,33%, bet 2021. gadā tikai 54,32% balsu). Aivars Lembergs partijas sarakstā “kautrīgi” ierakstīs ar otro numuru, pirmais ir pašreizējais pilsētas mērs Jānis Vītoliņš, bet trešais – viņa vietnieks Guntis Blumbergs. Aiz šīs trijotnes seko vēl četri pašreizējās pilsētas domes deputāti – Aigo Gūtmanis, Didzis Ošenieks, Aivara Lemberga sieva Krīstīne Lemberga un Andris Grigalis. Devītais sarakstā ir Olimpisko spēļu čempions, šķēpa metējs Dainis Kūla, kurš pašlaik ir Ventspils Sporta komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Partijas priekšvēlēšanu programmā teikts: “Jau vairāk nekā 30 gadus esam bijuši kopā. Pēdējie gadi nav bijuši viegli, tomēr turpinājām aktīvi strādāt pilsētas izaugsmei. Esam pildījuši jums dotos solījumus visās nozarēs, lai gan īpaši smagi tas bija ekonomikas attīstībā. Ostu reformas “sāga” turpinās jau sesto gadu un tikpat ilgi turpinās pilnībā valsts kontrolē pārņemto ostu lejupslīde gan Ventspilī, gan Rīgā. Esam daļēji pārņēmuši brīvostas lomu jaunu darba vietu radīšanā un varam lepoties ar modernām rūpnīcām. Strādāsim, lai atjaunotu modernu un efektīvu ostas pārvaldību ar līdzvērtīgu pašvaldības iesaisti, kas ļaus atkal piesaistīt investorus un radīt simtiem jaunu darba vietu. Biznesa atbalsta centrs turpinās palīdzēt mazajiem, vidējiem uzņēmējiem un jaunuzņēmumiem.” Jaunākās Populārākās Izklaide Šodien 05:59 \"Esmu sev kaitējusi ar šķērēm, nažiem, žileti...\" - dziedātāja Diona Liepiņa par pašnāvības mēģinājumiem 60 Ziņas Šodien 05:55 Vēlme \"glābt\" savvaļas dzīvniekus var beigties traģiski Ziņas Šodien 05:44 Parādu piedziņa, darba stundu uzskaite un tirdzniecība internetā: kādas izmaiņas gaidāmas nodokļu sistēmā Ziņas Šodien 05:32 \"Strādā neoficiāli, ne cents netiek dots bērniem...Vai tiešām šādiem cilvēkiem vēl jāpalīdz?\" Ļaudis pauž viedokļus par plānoto palīdzību uzturlīdzekļu parādniekiem Ziņas Šodien 05:18 Noskaidrotas satiksmei bīstamākās vietas Rīgā Skatīt vairāk * Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta līdere Ventspils Jaunrades nama direktore līdere Vita Hermansone, otrais numurs – SIA “Bucher Municipal” (darbības veids: mehānisko transportlīdzekļu virsbūvju, piekabju un puspiekabju ražošana) ražošanas procesu inženieru vadītājs Ingus Zariņš, bet trešā - SIA “LATTA” (restorānu bizness) valdes priekšsēdētāja Marita Bože. Kā jau nacionāļiem piederas, Ventspils programmā ir arī vārdā neminēta atsauce uz daudzu ventspilnieku “sāpju bērnu” – uz novadnieka, Sarkanās armijas komisāra Jāņa Fabriciusa (1877-1929) padomju laikā uzslieto pieminekli: “Stiprinot sabiedrības piederības sajūtu un latviskās vērtības, pārvietosim ideoloģiski neviennozīmīgus 20. gadsimta militārās vēstures pieminekļus uz muzeju, veidojot latvisku un vienojošu pilsētvidi.” * Apvienotajam sarakstam , kurā ietilpst Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija, Ventspilī pievienojusies vēl Jaunā konservatīvā partija . Tās lokomotīve pilsētā ir pašreizējās domes deputāts un SIA “Ventspils Port Services” komercdarbības konsultants Aivis Landmanis, otrais numurs - SIA “DZEKL partneri” (darbības veidi: izmitināšana viesu mājās un lietotu preču mazumtirdzniecība) valdes loceklis Dzintars Kantsons, bet trešā – Kristīgā dzīvesveida izpētes fonda valdes priekšsēdētāja un medija par kristiešu dzīvi “Tuvumā.lv” galvenā redaktore Aija Volka. Šī politiskā spēka priekšvēlēšanu programmā rakstīts: “Vairākus gadus ilgstošās starptautiskās sankcijas iedragājušas Ventspils ekonomisko un politisko reputāciju. Tas ir likumsakarīgs koruptīvo attiecību rezultāts. Līdz ar to Ventspils zaudējusi reģionālā līdera vietu, tāpēc investori un uzņēmēji dod priekšroku citām pilsētām. Lai Ventspils ieņemtu pienācīgu vietu Latvijas un Eiropas kartē, ir jāpārvar iesīkstējusī morāli ētiskā krīze.” Programma noslēdzas visnotaļ patētiski ar valsts himnas vārdu pārfrāzējumu: “Dievs, svētī Ventspili!” foto: Ieva Čīka/LETA Politisko svara stieni Ventspilī “Latvija pirmajā vietā” ringā vēlas pacelt kādreizējais pasaules čempions svarcelšanā Viktors Ščerbatihs. * “Latvija pirmajā vietā” četrinieks ir pašnodarbinātie Eduards Rubīns un Jekaterina Pūrīte, kurai seko harizmātiskās Alekseja Ļedjajeva vadītās baznīcas “Jaunā paaudze” Ventspils draudzes mācītāja Inese Rubine un titulētais spēkavīrs, pasaules čempions svarcelšanā, bijušais 9. Saeimas deputāts, kurš iepriekš pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību, tagad olimpiskā centrā\\z “Ventspils” treneris Viktors Ščerbatihs. LPP programmā teikts: “Mēs esam par to, lai viss labi uzsāktais mūsu pilsētā un veiksmīgi attīstītais tiktu turpināts un pilnveidots. Mēs esam gatavi pievienot arī savu pieredzi un zināšanas, esam par saprātīgu un koleģiālu sadarbošanos, veicinot pilsētas iedzīvotāju labklājību, uzlabojot apkārtējo vidi un paaugstinot dzīves kvalitāti. Mēs novērtējam to, kas ir bijis un raugāmies Ventspils nākotnē ar ticību, ka tā bija ir un būs vieta, kur ventiņi dzims, dzīvos un cienījami novecos.” Katrā ziņā LPP nebūs opozīcijā Aivaram Lembergam. * Kustības “Par!” un “Jaunās vienotības” kopīgā Ventspils programma noslēdzas tikpat patētiski kā “apvienoto konservatīvo” programma: “Dievs, svētī Ventspili!”. Saraksta līderis ir Ventspils pašvaldības deputāts Bruno Jurševics. Kustība “Par!” lepojas ar to, ka tās vietvaras vēlēšanu līderis ir pirmais atjaunotās Latvijas Ventspils pilsētas mērs un Ventspils deputātu padomes priekšsēdētājs kopš 1990.gada - “pieredzējis un mērķtiecīgs ventspilnieks, kurš strādājis gan pašvaldībā, gan vadījis tirdzniecības un mārketinga uzņēmumus.” Otrā sarakstā arī ir pilsētas domes deputāte Dace Korna, bet trešā – Ventspils Sociālo lietu komisijas locekle Anželika Uminska-Jurševica. Programma rakstīts: “Mēs esam par pilsētu, kas nepieder dažiem, kurā tiek būvētas daudzdzīvokļu mājas un pieaug jauno ģimeņu skaits, kur katrs ventspilnieks - zelta vērtē! Mēs pārorientēsim pilsētas ekonomisko attīstību no tranzīta krituma uz esošo un jaunu rūpniecības nozaru attīstību.” * “Saskaņas” līderis ir biedrības “Kultūras diplomātija” valdes loceklis Vitalijs Trusevičs, otrais - Rīgas Tehniskās universitātes vecākais analītiķis datorzinātnēs Artūrs Stepčenko, bet trešais - SIA “Bio Venta” mērinstrumentu - elektronikas inženiera vietnieks Jevgenijs Černovs. Sarakstā ir vēl divi biedrības “Kultūras diplomātija” valdes locekles Jeļena Semeņenko un Svetlana Peganova. Biedrības mērķis ir “bagātināt Latvijas kultūras vidi ar dažādu kultūras pasākumu producēšanu un organizēšanu, kā arī veicināt sabiedrības sapratni par kultūrvidi, veidot draudzīgas attiecības starp latviešu un citas valsts sabiedrību”. Jeļena Semeņenko nav apmierināta ar pilsētā esošo situāciju, par ko licina arī viņas pirms četriem gadiem sociālajos tīklos ierakstītais: “...mūsu pilsētas ekonomika tiek apzināti un konsekventi iznīcināta. Šādu “centienu” rezultāts nav labklājība, bet simtiem bezdarbnieku.” Viņa vēlas aizsargāt “visneaizsargātāko cilvēku grupu, kā arī nacionālo minoritāšu un nepilsoņu intereses.” * “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” piecinieks Ventspils vēlēšanās ir: SIA “Bluehouse capital” (viesmīlības bizness) valdes loceklis Jānis Blaus, individuālā komersanta uzņēmuma “D.G.V.P” (autoserviss) īpašnieks Grigorijs Grundštoks, pensionārs Viktors Kinne, SIA “Diānas sveces” operatore Inga Gulbe un vēl viens pensionārs Jānis Pelēcis. Suverēnie jaunlatvieši sola atjaunot dzelzceļa satiksmi ar Rīgu un iespējamiem tālākajiem galamērķiem, kā arī attīstīstīt sabiedriskā transporta tīklu, izstrādāt Ventspils lidostas attīstības un iekļaušanas projektu ar viesnīcām, biroju centriem, loģistikas un kravu noliktavām, sniedzot attīstības iespējas dažāda veida uzņēmējdarbībai un nodrošinot jaunas darbavietas, kā arī strādāt pie Ventspils ostas atdzimšanas, lai palielinātu kravu apjomu un sekmēt lielo kruīza un tūrisma prāmju kuģu ienākšanu Ventspilī. Vienlaikus ceļotājiem būšot arī jāatver maciņš, jo partijas programma paredz pilsētā ieviest tūrisma nodokli. Uz 731 pašvaldības deputāta vietu vasarā gaidāmajās vēlēšanās pretendē 5927 kandidāti no 340 sarakstiem 42 pašvaldībās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 3634 kandidāti ir vīrieši, bet 2293 – sievietes. Jauns.lv turpinās iepazīstināt ar deputātu kandidātiem pašvaldību vēlēšanās un nākamais stāsts būs par Ventspils novada domes vēlēšanās iesniegtajiem sarakstiem.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:06:05",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/14/3262965/1000x620_jpg.jpg?v=1747219080",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • "ai_tag": null,
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "7ec0a2a261cb7d12f75d4e7028f374da",
      • "title": "Poļiem jāizvēlas valsts augstākā amatpersona",
      • "link": "https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/poliem-jaizvelas-valsts-augstaka-amatpersona-14335958",
      • "keywords": null,
      • "creator": null,
      • "description": "Aptaujās pirms Polijas prezidenta vēlēšanām vadībā liberālis.",
      • "content": "Ja piepildīsies vēlētāju aptauju rezultātos redzamais, tad Polijā svētdien notiekošajās prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu izcīnīs liberālais Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis (53 gadi), kurš ir valstī valdošās centriskās koalīcijas atbalstītais kandidāts. Taču, visticamāk, viņš neiegūs ievēlēšanai jau 1. kārtā nepieciešamos vairāk nekā 50% balsu. Tāpēc viņam varētu nākties 1. jūnijā notiekošajā vēlēšanu 2. kārtā sacensties ar pašlaik aptaujās otrajā vietā atrodošos konservatīvās partijas (PiS) kandidātu – Polijas Nacionālās atmiņas institūta vadītāju, vēsturnieku Karolu Navrocki (42 gadi). Jaunais prezidents augustā stāsies ar PiS saistītā pašreizējā prezidenta Andžeja Dudas vietā. Ja arī 2. kārtā izdosies uzvarēt R. Tšaskovskim, tas ievērojami atvieglos premjerministra Donalda Tuska (pārstāv centrisko partiju aliansi Pilsoniskā koalīcija) darbu un pirms pēdējām parlamenta vēlēšanām doto solījumu izpildi, ko līdz šim atsevišķos gadījumos ar veto bloķēja A. Duda. Kā konstatē , prezidenta vēlēšanu rezultāti rādīs, vai vēlētāji dos iespēju proeiropeiskajai valdībai atdzīvināt iebuksējušo demokrātisko reformu ceļu vai izvēlēsies konservatīvo un galēji labējo centienus attīstīt valsti ASV prezidenta Donalda Trampa iedvesmotā virzienā. D. Tramps, kurš šomēnes uzņēma K. Navrocki Baltajā namā, ir izteicies, ka ir pārliecināts par viņa uzvaru. Raksta cena: Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.",
      • "pubDate": "2025-05-16 03:00:00",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://cdn.diena.lv/media/2025/05/2/large/8b8903529e58.jpg",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "diena",
      • "source_name": "Diena",
      • "source_priority": 2233931,
      • "source_url": "https://www.diena.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/diena.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      },
    • -
      {
      • "article_id": "c28a3c8f6fabbdb44db8d7da165fc20e",
      • "title": "\"Esmu sev kaitējusi ar šķērēm, nažiem, žileti...\" - dziedātāja Diona Liepiņa par pašnāvības mēģinājumiem",
      • "link": "https://jauns.lv/raksts/izklaide/654619-esmu-sev-kaitejusi-ar-skerem-naziem-zileti-dziedataja-diona-liepina-par-pasnavibas-meginajumiem",
      • -
        "keywords": [
        • "izklaide"
        ],
      • "creator": null,
      • "description": "Cīnoties ar negatīvām domām, dziedātāja Diona Liepiņa šovā “Slavenības. Bez filtra” nolēmusi doties pie psihologa. Atklātā sarunā izgaismojas Dionas pagātnes rēgi, piedzīvotās sāpes un vēlme aiziet no dzīves.",
      • "content": "Slavenības Šodien 05:59 \"Esmu sev kaitējusi ar šķērēm, nažiem, žileti...\" - dziedātāja Diona Liepiņa par pašnāvības mēģinājumiem Izklaides nodaļa Jauns.lv Cīnoties ar negatīvām domām, dziedātāja Diona Liepiņa šovā “Slavenības. Bez filtra” nolēmusi doties pie psihologa. Atklātā sarunā izgaismojas Dionas pagātnes rēgi, piedzīvotās sāpes un vēlme aiziet no dzīves. \"Esmu sev kaitējusi ar šķērēm, nažiem, žileti...\" ... \"Esmu sev kaitējusi ar šķērēm, nažiem, žileti. Kā es tagad smejos – es pārbaudīju, cik asi naži ir mājās,” atklāj Diona. Atbildot uz psihoterapeites jautājumu, kas viņu provocē uz šādām darbībām, dziedātāja stāsta: “Tie bija emocionāli pārdzīvojumi. Toreiz tā bija gan šķiršanās, gan neiekļūšana šovā. Šobrīd es tam saku lielu paldies, bet toreiz tas bija liels trieciens. Vēl viens trieciens bija, ka tuva draudzene pārstāja ar mani komunicēt, jo es biju pārāk depresīva un nomākta. Visi šie apstākļi saslēdzās.” Tāpat Diona nāk klajā ar šokējošu atzīšanos: “Esmu griezusi rokas, dzērusi tabletes visādas, pakļāvusi sevi dažādiem citiem riskiem alkohola reibumā, esmu rāpusies uz palodzēm, balkona margām, staigājusi pa visādām bīstamām vietām. Vienreiz arī centos palīgā ņemt virvi, bet tas jau ir cits gadījums. Kad esi tādā izmisuma stāvoklī, kad emocijas kāpj pāri, tad autopilotā paķer to, kas ir, un nedomā, cik dziļi tu griez. Tev ir emocijas, asaras, milzīgs saasinājums. Es personīgi attopos tajā brīdī, kad jau līst asinis un sāk sāpēt.” Viņa atzīst, ka šādu domu un rīcību pamatā ir tas, ka “nav viegluma uz šīs zemes un gribas skaisti iemigt mūža miegā, lai vairs nekas nesāpētu.” Taču Diona apzinās, ka šādā gadījumā viņa nespētu īstenot savus muzikālos sapņus, tādējādi liekot veidot dialogu pašai ar sevi un lemjot par labu dzīvei, nevis nāvei. \"X faktora\" 4. sezonas dalībniece Diona Liepiņa izdod jaunu singlu: videoklipa uzņemšana 60 Skatīt galeriju",
      • "pubDate": "2025-05-16 02:59:15",
      • "pubDateTZ": "UTC",
      • "image_url": "https://i.jauns.lv/t/2025/05/15/3266179/1000x620_jpg.jpg?v=1747314249",
      • "video_url": null,
      • "source_id": "jauns",
      • "source_name": "Jauns",
      • "source_priority": 561728,
      • "source_url": "https://jauns.lv",
      • "source_icon": "https://i.bytvi.com/domain_icons/jauns.png",
      • "language": "latvian",
      • -
        "country": [
        • "latvia"
        ],
      • -
        "category": [
        • "top"
        ],
      • "sentiment": "neutral",
      • -
        "sentiment_stats": {},
      • -
        "ai_tag": [
        • "awards and recognitions"
        ],
      • "ai_region": null,
      • "ai_org": null,
      • "duplicate": false
      }
    ],
  • "nextPage": "1747364355819122170"
}

Sub-Categories

top sports technology business science entertainment health world politics environment food